Eiropas Cilvēktiesību tiesā nonākusi lieta par Spānijas evaņģēlisko kristieti, kuram tiesa aizliegusi vest savu dēlu uz baznīcu, lasīt viņam Bībeli un mācīt par evaņģēlisko ticību. Ja šī lieta, tiks pieņemta izskatīšanai, tas varētu novest pie trīs gadus atpakaļ ieviestā tiesiskā principa pārskatīšanas, ko ieviesa pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Lieta sākās 2022. gadā, kad bērna māte vērsās tiesā un lūdza piešķirt viņai vienpersoniskas tiesības lemt par dēla reliģisko audzināšanu līdz viņa 12 gadu vecumam. Viņa apgalvoja, ka pēc vecāku šķiršanās tēvs bija sācis vest bērnu uz evaņģēlisko baznīcu, lasīt viņam Bībeles fragmentus un planšetdatorā rādīt ar ticību saistītu saturu bez viņas piekrišanas. Spānijas tiesa ņēma vērā, ka pirms vecāku šķiršanās abi bija vienojušies bērnam nesniegt reliģisku audzināšanu. Tiesa pauda, ka tieši šī iepriekšējā vienošanās ir jāņem kā noteicošais faktors kamēr bērns vēl nav pietiekami nobriedis, lai pats varētu pieņemt lēmumu. Līdz ar to mātei tika piešķirtas vienpersoniskas tiesības lemt par šo jautājumu, un tēvam tika skaidri aizliegts vest bērnu uz baznīcu, rādīt viņam Bībeles fragmentus vai “ieaudzināt viņā evaņģēlisko ticību”.
Strīds tagad ir nonācis Strasbūrā pēc tam, kad Spānijā tika izmantotas visas tiesiskās iespējas, tostarp vēršanās Konstitucionālajā tiesā, kas prasītāja sūdzību vienbalsīgi noraidīja, balstoties uz iepriekšēju precedentu, ko bija radījusi pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Vēršoties Spānijas Konstitucionālajā tiesā tēvs uzsvēra, ka tiesības nodot savu ticību bērniem ir daļa no reliģijas brīvības būtiskā satura arī tad, ja vecākiem šajā jautājumā ir atšķirīgi uzskati. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums jebkurā virzienā ietekmētu ne tikai šo konkrēto lietu: tas noteiktu, cik lielā mērā viens no vecākiem drīkst iepazīstināt nepilngadīgo bērnu ar savu ticību, ja otrs vecāks tam iebilst, kā arī to, kādas pilnvaras ir kādai valstij — ar tiesu starpniecību — iejaukties šajā privātajā sfērā.
