Mākslīgais intelekts un jaunās smadzeņu tehnoloģijas rada nepieciešamību draudzēm no jauna pievērsties jautājumam par cilvēka cieņu un vērtību. Tā sestdien Dienvidkorejā notikušā evaņģēlisko teologu konferencē norādīja divi universitāšu profesori.
Šins Kukvons, Čongšinas universitātes emeritētais profesors, uzsvēra, ka tehnoloģijas vairs nav tikai rīki, bet gan sistēmas, kas veido cilvēku domāšanu un pasaules uztveri. Viņš sacīja, ka pasaules galvenā problēma nav tehnoloģiju trūkums, bet grēks, savukārt patiesa cerība meklējama nevis tehnoloģiju attīstībā, bet Dieva valstībā.
Šins arī uzsvēra, ka draudze, kas piedāvā ērtus reliģiskos pakalpojumus, galu galā konkurēs ar tehnoloģiju platformām. Savukārt draudze, kurā notiek dievkalpojumi, tiek svinēts Svētais Vakarēdiens un notiek sadraudzība klātienē, var kļūt par „pretkultūras kopienu”, ko tehnoloģijas nespēj atdarināt.
Savukārt Konkukas universitātes profesore Oma Džuhi savā lekcijā aplūkoja cilvēka cieņas apdraudējumu, ko, viņas vērtējumā, rada neiroreducionisma un determinisma (neuro-reductionism and determinism) ideoloģijas. Viņa aicināja konstitucionāli aizsargāt kognitīvās brīvības un garīgās privātuma tiesības, saistot šo jautājumu ar Bībeles norādi: „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi!
Viņa atsaucās uz Hārvarda universitātes psihologa Džošua Grīna un citu pētnieku eksperimentiem, kurus daļa zinātnieku interpretē kā pierādījumu tam, ka morālie spriedumi rodas automātisku emocionālu reakciju rezultātā smadzenēs, bet to pamatojums tiek izveidots tikai vēlāk. Zinātniece uzsvēra, ka cilvēka vērtība izriet nevis no viņa spējām, bet gan no attiecībām ar Dievu, kurš cilvēkus mīl kā derības partnerus.









