Latvijas Kristīgais radio/leta.lv
Pamatā imigrantu apdzīvotajās Francijas priekšpilsētās vietējās kopienas arvien lielākā mērā pieslienas islāma priekšrakstiem, nevis seko sekulārās republikas vērtībām, konstatēts atklātībā nodotajā socioloģiskajā pētījumā. Pētnieku grupa, kuru vada ievērojamais politikas zinātnieks un musulmaņu pasaules eksperts Žils Kepels, gadu pētījis situāciju Klišīsubuā un Monfermeijā, divās Parīzes priekšpilsētās, kuras piedzīvoja 2005.gada grautiņus.
Pētījumā "Republikas priekšpilsētas" konstatēts, ka reliģiskās institūcijas un prakses arvien lielākā mērā aizstāj valsts iestādes un vērtības, kas balstītas Francijas Republikas sekulārisma tradīcijā. Šīs priekšpilsētas pamatā apdzīvo imigranti no Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas, kā arī to pēcnācēji, kas regulāri apmeklē mošejas, ramadāna laikā ievēro gavēni un atsakās no skolu piedāvātajām pusdienām, kas nav halālas. Francijā šobrīd mitinās Eiropas lielākā musulmaņu kopiena, kuras locekļu skaits jau sasniedz piecus līdz sešus miljonus, un varasiestādes sastopas ar pieaugošām grūtībām integrēt šo reliģisko minoritāti franču sabiedrībā.
Pētījumā "Republikas priekšpilsētas" konstatēts, ka reliģiskās institūcijas un prakses arvien lielākā mērā aizstāj valsts iestādes un vērtības, kas balstītas Francijas Republikas sekulārisma tradīcijā. Šīs priekšpilsētas pamatā apdzīvo imigranti no Ziemeļāfrikas un Rietumāfrikas, kā arī to pēcnācēji, kas regulāri apmeklē mošejas, ramadāna laikā ievēro gavēni un atsakās no skolu piedāvātajām pusdienām, kas nav halālas. Francijā šobrīd mitinās Eiropas lielākā musulmaņu kopiena, kuras locekļu skaits jau sasniedz piecus līdz sešus miljonus, un varasiestādes sastopas ar pieaugošām grūtībām integrēt šo reliģisko minoritāti franču sabiedrībā.