28.Oktobris
Latvijas Kristīgais radio/global-security-news.com
Ortodoksālā kristietība saskārusies ar daudziem uzbrukumiem un tikai kāds naivs cilvēks varētu teikt, ka Amerikas, Turcijas un Saudu Arābijas rokas ir tīras šai lietā. Amerika un citas Rietumu tautas nedarīja gandrīz neko, lai apturētu Turciju, kad tā 1974.gadā iekaroja Kipru un nodibināja de facto tautu un mainīja ziemeļkipras demogrāfisko stāvokli un izmantoja šo teritoriju militāriem mērķiem. Neskatoties uz to, kas bija pareizi vai nepareizi Kiprā, nevienam nav tiesību iekarot svešu teritoriju un to pakļaut saviem mērķiem, iznīcināt un mainīt etniskās un reģiliskās sabiedrības uzskatus. Tomēr Amerikas atbilde uz šo Turcijas un Islāma iebrukumu bija ne tikai nebūtiska, bet tā pilnībā radīja tādu kopējo nostāju, ka arī pārējā pasaules elite neuzskatīja par nepieciešamu iejaukties.
Šis iebrukums Kiprā bija gan nacionālistisks, gan reliģiozs, jo skatoties tagad – kas tad ir palicis pāri no Kristietības ziemeļkiprā? Un vai kristiešu līderi ir patiesi brīvi izplatīt savu ticību un pārliecību ziemeļkiprā? Rietumu akadēmiskājās aprindās un saskaņā ar Islāma piekritējiem tiek teikts, ka Islāms nozīmē mieru, bet īstenībā tas nozīmē, ka Islāms aprij kristietību un tad mēģina to islamizēt.
Tā pati Amerika, kas nepacēla pat pirkstu, lai palīdzētu ortodoksālajiem kristiešiem cīnīties pret turkiem ziemeļkiprā, bija iesaistīta arī Kosovā, kur islāma piekritēja veica savus darbus. Tādējādi trīs Balkānu karos, kas notikuši pēc Otrā pasaules kara, Savienotās valstis atbalstīja Islāma spēkus Bosnijā, Ziemeļkiprā un Kosovā. Mūsdienās Kosovā ortodoksālā kristiešu sabiedrība saskaras ar gavleno triecinu no albāņu nacionālistiem un Kosovas islāmistiem. Ironiski, bet dažiem Kosovā albāņi nozīmē to pašu, ko augošais islāmisma skaits. Kosovā kristiešu baznīcu iznīcināšana, ko veic albāņu ekstrēmisti, notiek joprojām.