08.Novembris
Latvijas Kristīgais radio/catholicnewsagency.com

    
Pāra lūgšana pēc bērna tiek atbildēta caur adopciju. Toms un Eilīna Heinoldi bija domājuši par adopciju, bet procesu nebija uzsākuši līdz kādam īpašam brīdim. Pārim bija meita, kura iedzimta defekta dēļ gāja bojā jau drīz pēc dzimšanas. Pēc meitiņas zaudējuma Heinholdu ģimene tuvākajā nākotnē neplānoja adoptēt bērniņu. Pāris regulāri iesaistījās lūgšanās par bērniņiem, kuri vēl nebija dzimuši un kuru mātes grasījās izdarīt abortu. Kādā no lūgšanu reizēm bija ieradusies kāda studente, kuras pusmāsa bija stāvoklī un plānoja bērniņu nodot bērnu namam. Padzirdējusi ka Toms un Eilīna apsver iespējamību adoptēt bērniņu, meitene iedrošināja pāri uzņemties rūpes par vēl nedzimušo mazuli.

Heinholdu ģimene apspriedās un pēc pāris nedēļām uzzināja, ka stāvoklī esošā sievieta ir pieņēmusi lēmumu atdot bērniņu adopcijai. Māte vēlējās potenciālo vecāku fotogrāfijas un biogrādijas, ko arī Toms un Eilīna nosūtīja. Kamēr notika procesa izskatīšana, lai kļūtu par bērna vecākiem, pāris turpināja lūgt paši par sevi, kā arī par sievietēm stāvoklī, lai tās izvēlētos dot dzīvību vēl nedzimušajiem bērniem.

Kāda izbrauciena laikā, kur pāris bija devies kopā ar draugiem, viņi devās pie tēva Čārlza Genona, lai viņš aizlūgtu par tiem. Eilīna teica, lai tēvs aizlūdz par to, lai, vai nu pāris iegūst šī bērna adopcijas tiesības vai paši ieņem bērnu. „Jau nākamajā pirmdienā mēs saņēmām zvanu!” teica Toms. Pāris arī piebilst, ka adopcija ir brīnišķīga iespēja cilvēkiem audzināt, mīlēt un rūpēties par bērniem – kaut arī tā nav pašu miesa un asinis. Galu galā: “Mēs visi esam Dieva adoptētie bērni un tas tikai atspoguļo to, cik skaista lieta ir adopcija.”