Zviedrija, 13. marts, Latvijas Kristīgais radio/Dagen
Pēc aptauju datiem 88% no Zviedrijas iedzīvotājiem ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz orgānu donāciju. Tomēr tikai 1,5 milj no 9 milj iedzīvotāju kopskaita ir donatoru reģistrā. Zviedrijā savu nostāju šajā jautājumā var izteikt trijos veidos - reģistrēties oficiālajā sarakstā (internetā), informējot savus tuviniekus un izpildot donatora karti, ko var saņemt aptiekās un turēt to līdzās personas dokumentiem.
Izrādās, ka tikai 200 - 250 no 100 000 cilvēkiem, kas mirst gada laikā, ir piemēroti donācijai. To nosaka dažādi faktori, bet vecums nekādā ziņā nav traucēklis. Zviedrijā katru gadu notiek ap 600 orgānu donācijas operāciju. Bet rindā stāv apmēram 606 slimnieki.
Donācijas kārtību nosaka stingri noteikumi. Tikai dzīvs donors var noteikt, kam atdod savu orgānu, miruša donora orgāns tiek iekļauts kopējā rindā, to nevar novēlēt kādam konkrētam cilvēkam kā ar testamentu. Protams, visiem ir skaidrs, ka šis ir smags ētisks un garīgs jautājums, kurš cilvēkus satriec negaidot, kad notikusi smaga traģēdija, pārtraucot kāda cilvēka dzīvi, jo tikai pie dzīvības uzturēšanas aparātiem pieslēgta donora orgānus var izmantot pārstādīšanas operācijā.
Kā viens no pirmajiem Zviedrijā 1988. gadā jaunu sirdi saņēma tolaik 48 gadus vecais katoļu priesteris Lars Kavallīns. Tas nebija viegli, izšķirties par šo mūsdienu medicīnas piedāvājumu. Tajā laikā arī Zviedrijā tika pieņemts likums, kas atļāva veikt orgānu pārstādīšanu un formulēts nāves iestāšanās jēdziens kā smadzeņu funkciju pilnīga izbeigšanās.
Lars Kavallīns stāsta, ka operāciju pārdzīvojis labi, bet pēc tās bijušas problēmas vairākas nedēļas, viņš piedzīvojis arī īstu nāves izjūtu, redzējis savu ķermeni ap kuru cīnījās mediķi no ārpuses, pats izjuzdams tikai tumsu un tukšumu, nevis tuneli ar gaismu galā, kā to jutuši citi. Dzīvi pirms un pēc operācijas nevar salīdzināt, saka Lars Kavallīns. Pirms operācijas darbu pārtrauca smagi slimības periodi. Pēc operācijas Lars iemācījās sadzīvot ar savu jauno sirdi. Viņš sirsnīgi pateicas Dievam, kurš darbojās visā, daudzajiem aizlūdzējiem par viņa veselību un mediķiem. Tas ļāvis Larsam Kavallīnam iezīmēties par vadošo katoļu teologu Zviedrijā, kurš ieguvis doktora grādu, tulkojis teoloģisko literatūru, tai skaitā tagadējā Romas pāvesta Benedikta XVI „Ievads kristietībā „, kas ir viņa lekciju kopsavilkums, strādājot Tībingenas universitātē par teoloģijas profesoru. Lars Kavallīns aktīvi darbojas kā mācītājs, ir ilgu laiku bijis Stokholmas draudzes vadītājs.
Par teologa profesijas izvēli viņš saka: tas ir gēnos, mūsu ģimenē ir teologi, mācītāji juristi, valodnieki un vesels bars akadēmiķu. Māte bija dāniete, kuras tēvs, Lars vectēvs bija Dāņu misijas baznīcas vadītājs. Māte konvertējās katoļticībā 1958. gadā un dažas nedēļas pēc viņas arī Lars spēra šo soli. Katoļu baznīcā viņš atradis savas garīgās mājas un darba vietu, kurai atdevis visu savu dzīvi, kuru divās daļās iezīmē sirds transplantācijas operācija.
