„Uzbrukums reliģiskajai brīvībai” – tā Vācijas Katoliskā Baznīca nosaukusi Ķelnes apgabala tribunāla lēmumu aizliegt apgraizīšanu. Lēmums pieņemts pēc tam, kad slimnīcā ar komplikācijām bija nonācis kāds zēns, kuru pēc vecāku lūguma bija apgraizījis musulmaņu mediķis. Lēmums liegt apgraizīšanu ir izraisījis neapmierinātību ne tikai musulmaņu, bet arī ebreju un kristiešu vidū. „Tas ir pārsteidzošs spriedums” – tā par Ķelnes varas iestāžu lēmumu izsakās Vācijas katoļu Bīskapu konferences dialoga ar ebrejiem komisijas vadītājs Henrijs Musingofs. Viņš paskaidro, ka šis spriedums „ir pretrunā ar vecāku reliģisko brīvību izvēlēties mācību saviem bērniem”. Musingofs atgādina, ka šis princips ir ietverts Vācijas Konstitūcijā. Tiesneši aizliegumu argumentējuši ar to, ka apgraizīšana varētu būt pretrunā ar bērna interesēm. Tā varētu radīt viņā arī aizspriedumus, kad viņš izaugs liels. Savukārt Bīskapu konferences pārstāvis atbild: „Apgraizīšana nebūt nemazina iespēju, ka bērns ar laiku varētu attālināties no vecāku paustās reliģijas”. Bīskaps izsaka nožēlu par to, ka Ķelnes apgabala tribunāls ir virspusēji attiecies pret apgraizīšanas reliģisko motivāciju.