6. jūlijs pulcināja Žemaišu Kalvarijā, Lietuvā, Latvijas svētceļniekus no Liepājas, Rīgas, Jelgavas, Dobeles, Elejas, Cēsīm un Madonas. Žemaišu Kalvarija ir ievērojama svētvieta, kur 1637. gadā bīskaps Jurgis Tiškevičus uzstādīja Krustaceļu ar 20 apstāšanās vietām. Katra no stacijām ir atzīmēta ar mazu kapelu, un atstarpe starp tām ir līdz 200 metriem, ejot kalnā un lejā. Šis krustaceļš ir jāiet ātrā solī, pus skriešus, bez liekas kavēšanās - tā kā Jeruzalemē, kad Kristu steidzināja uz Kalvārijas kalnu, kur Viņam bija jāmirst. Žemaišu Kalvarijā svinību dienas ir pirmās divas nedēļas jūlija sākumā. 6. jūlijā pēc vecā ieraduma tiek svinēti Jaunavas Marijas Elizabetes apmeklēšanas svētki. Desmit dienu garumā katrai dienai ir sava nozīme. Savukārt Lietuvas valsts 6. jūlijā svin sava pirmā karaļa Mindauga (citur Mīndauta) kronēšanas dienu. Mindaugs un viņa sieva Marta, kura nāk no Aglonas Madalāniem, tika abi kronēti ar pāvesta Inocenta IV svētību 1253. gada 6. jūlijā. Svētceļojuma dalībnieki cer, ka 6. jūlijs nākotnē izveidosies par tradīciju, kad lietuvieši un latvieši satiekas un pateicas Dievam par savām ģimenēm un abu valstu pastāvību un neatkarību.