Vācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Pīters Dabroks ceturtdien aicināja panākt kompromisu spraigajās debatēs par reliģiski motivētas apgraizīšanas jautājumu, kas izraisījušās līdz ar Ķelnes tiesas jūnijā pieņemto spriedumu, kurā šāda prakse atzīta par noziegumu. Viens no Izraēlas vadošajiem rabīniem Jona Mecgers, otrdien viesojoties Vācijā, sacīja, ka ārstiem vajadzētu pārbaudīt to cilvēku medicīnisko kompetenci, kas Vācijā veic apgraizīšanas operācijas. Tostarp kāds Hesenes pavalsts ārsts iesniedzis prasību Bavārijas pilsētas Hofas prokuratūrā pret kādu rabīnu, kurš veicis ebreju zēnu apgraizīšanu, neraugoties uz tiesas aizliegumu.

Prokuratūra trešdien apliecināja, ka sūdzība no sākuma ir jāizvērtē un ka lēmums par sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanu vēl nav pieņemts. Ķelnes tiesa 25.jūnijā atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir "smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā", un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu. Kanclere Angela Merkele vēlāk pauda bažas, ka šī sprieduma dēļ Vācija kļūs par apsmieklu. Arī diplomāti norādījuši, ka spriedums ir "katastrofa" Vācijas starptautiskajam tēlam, īpaši jau ņemot vērā tās nacistisko pagātni, turklāt nopēlumu tiesas lēmumam pauduši Izraēlas un musulmaņu valstu reliģiskie un politiskie līderi. Jūlijā Bundestāga deputāti pieņēma valdošās koalīcijas un opozīcijas deputātu atbalstītu rezolūciju, kurā valdība aicināta aizsargāt reliģiski motivētu apgraizīšanu.