„Ticības gads ir svētceļojums pa šodienas pasaules garīgo tuksnesi. Šajā ceļā mēs varam paņemt tikai pašu svarīgāko – Evaņģēliju un Baznīcas ticību, kuras spoža izteiksme ir Vatikāna II koncila dokumenti un pirms divdesmit gadiem publicētais Katoliskās Baznīcas katehisms,” tā Ticības gada inaugurācijas svinību laikā teica Benedikts XVI.

Svētā Pētera laukumā klātesoši bija Konstantinopoles pareizticīgo patriarhs Bartolomejs I, anglikāņu kopienas vadītājs Kenterbērijas arhibīskaps Rovans Viljamss, kā arī Austrumu Baznīcu katoļu patriarhi un Bīskapu konferenču pārstāvji, tostarp Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzrunas turpinājumā Benedikts XVI skaidroja, ka Ticības gads ir cieši saistīts ar Baznīcas pēdējos piecdesmit gados veikto ceļu. „Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir mani svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti,” raksta svētais Lūka. Kristus misija turpinās arī šodien. Tā turpinās telpā un laikā, cauri gadsimtiem un visos kontinentos. Tā ir kustība, kas iziet no Tēva un Svētā Gara spēkā izplata prieka vēsti nabagiem. Kristus misijā pirmais un svarīgākais līdzeklis ir Viņa Baznīca.

Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests atgādināja, ka nesen izveidotās Pontifikālās padomes mērķis ir veicināt jauno evaņģelizāciju. Pēdējos gadu desmitos pasaulē ir radušies daudzi garīgie tuksneši. Šodien tos redzam aizvien vairāk. Lēnām izplatās tukšums. Taču balstoties uz tukšuma pieredzes, mēs varam no jauna atklāt ticības prieku un tās dziļo nozīmi mūsu dzīvē. Mūsdienu pasaulē pastāv daudzas zīmes, kas liecina par cilvēka ilgām pēc Dieva. Bieži vien tās tiek izpaustas slēptā vai pat agresīvā veidā. Tuksnesī ir vajadzīgi dziļas ticības cilvēki, kuri ar savas dzīves piemēru rādītu citiem ceļu uz Apsolīto Zemi, dāvājot tiem jaunu cerību. Dzīva ticība atver sirdis Dieva žēlastībai, kas atbrīvo mūs no pesimisma un egoisma. Šodien evaņģelizēt nozīmē liecināt par jaunu dzīvi, Dieva pārveidotu dzīvi, uzsvēra Benedikts XVI.