Hamburga kļuvusi par pirmo Vācijas federālo zemi, kas noslēgusi īpašu vienošanos ar musulmaņu kopienu, taču tas satraucis daļu politiķu, tiem brīdinot, ka šāds līgums apdraud valsts un reliģijas nošķīrumu.
Vienošanās tika noslēgta starp Hamburgas varasiestādēm no vienas puses un Islāmticīgo kopienu padomi jeb tā dēvēto šuru, Turku islāmticīgo savienību ("Ditib"), Islāma kultūras centru apvienību (VIKZ) un pilsētas alevītu kopienu - no otras.
To parakstīja otrdien.
Vienošanās, kuras izstrādi vēl 2007.gadā ierosināja bijušais Hamburgas mērs Ole fon Boists un kas līdzīga ar kristiešu baznīcām un ebreju kopienām iepriekš slēgtajiem līgumiem, paredz musulmaņu bērnu reliģisko apmācību skolās un islāmticīgo svētku dienu atzīšanu no federālās zemes puses.
Nākotnē līdzās protestantu skolotājiem klases priekšā stāsies arī musulmaņu pedagogi, bet musulmaņu svētki statusā tiks pielīdzināti kristiešu svinamajām dienām, norāda laikraksts "Hamburger Abendblatt".
Savukārt musulmaņi apņēmušies ievērot Vācijas pamatvērtības, tostarp reliģisko iecietību un dzimumu līdztiesību.
Neskatoties uz lielo atbalstu līgumam Hamburgas likumdevēju sapulcē, ne visi politiķi to atbalsta.
Piemēram, Anna fon Troienfelsa, kas Hamburgas parlamentā pārstāv Brīvo demokrātu partiju (FDP), intervijā "Hamburger Abendblatt" norādījusi, ka vienošanās "pamatos ir pretrunā ar reliģijas un baznīcu nošķīrumu no valsts".
Viņa arī brīdina, ka "neprecīzie" formulējumi, kas atrodami līguma tekstā, var pilsētas varasiestādēm sagādāt juridiskas nepatikšanas. Piemēram, vienošanās nesatur skaidru galvassegu un citu reliģisku apģērbu valkāšanas regulējumu publiskajā telpā, tostarp skolās.
Hamburgas skolu valde gan centusies kliedēt šīs bažas, apgalvojot, ka lēmumi šādos jautājumos tikšot pieņemti katrā atsevišķā gadījumā.
"Līdzko apģērbam būs depersonalizējoša ietekme, tiks pārkāpta līnija un tā valkāšana netiks atļauta," laikrakstam sacīja skolu valdes pārstāvis Pēters Albrehts. "Parandžas valkāšana stundu laikā Hamburgā nav atļauta."