Lai apturētu Rīgas Doma baznīcas torņa svēršanos, kas pašlaik jau vērtējama kā kritiska, Kultūras ministrija (KM) otrdien lūdza valdību piešķirt 180 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem torņa nostiprināšanas tehniskā projekta izstrādei. KM norāda, ka senā dievnama tornis, kura pamati likti jau 13.gadsimtā, pašlaik no absolūtas vertikāles nobīdījies par aptuveni 34 centimetriem, radot papildus slodzi torņa koka konstrukcijas karkasam. 2004. – 2005.gadā veiktajā pamatu izpētē noskaidrots, ka torņa kapelu pamatos celtniecībā ir izmantoti nelieli koka pāļi, kas būtiski bojāti aneirobo koksni noārdošo baktēriju ietekmē. Papildus koka konstrukciju mezglu slogojuma izmaiņām, tos pavājina koksnes bojājumi. "Trupēs sēņu un kokgraužu izraisīto koksnes bojājumu izplatība konstatējama visā objektā. Kokgraužu izlidošanas atvērumi novērojami gandrīz uz katra zvanu torņa koka elementa," raksturo KM. Koka konstrukciju sasvstarpējo mezglu un saistījuma mezglu ar mūri neapmierinošā stāvokļa dēļ torņa sēšanās jeb svēršanās rezultātā plaisā mūra nesošā konstrukcija, pie tam atsevišķu torņa sienu svēršanās norit atšķirīgi. "Šāds process uzskatāms par kritisku," uzsver Kultūras ministrija.
Lai novērstu turpmāko mūra konstrukciju plaisāšanu un panāktu torņa konstruktīvo vienotību, plānots torņa centrā (kādreizējā pulksteņa mehānisma pacelšanas šahtas vietā) starp koka konstrukcijām izbūvēt centrālo metāla karkasu, to nobalstot uz jaunizbūvētiem injekcijas pāļu pamatiem. Ar metāla savilcēm plānots atjaunot mūra viengabalainību, novēršot turpmāku torņa konstrukciju plaisāšanu. Šādas metāla konstrukcijas izbūve atslogos neapmierinošā, vai daļēji apmierinošā stāvoklī esošās koka konstrukcijas, ļaujot tās saglabāt un iekonservēt, norāda KM. Projekts paredz apturēt turpmāku torņa svēršanos, zem torņa pamatiem iestrādājot augstspiediena injekcijas pāļus.
KM atgādina, ka 2005.gada 6.jūlijā tika pieņemts Doma baznīcas un klostera ansambļa likums ar mērķi nodrošināt Doma baznīcas un klostera ansambļa un tā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un aizsardzību. Doma ansamblis ir iekļauts Pasaules pieminekļu fonda 100 pasaules apdraudētāko vietu 2006.gada sarakstā. Tas ir viens no iecienītākajiem tūristu apmeklējuma objektiem. Vidēji gadā Doma ansamblī viesojas 300 000 apmeklētāju.
Doma ansambļa pamatakmens likts 1211.gada 25.jūlijā. Būvdarbi norisinājās visu 13.gadsimtu, jo būvdarbu laikā vairākas reizes tika mainīta ansambļa arhitektoniskā koncepcija. Kopumā Rīgas Doms klasificējams kā spilgts pārejas stila (no romānikas uz gotiku) paraugs, kas ir senākais visā Austrumbaltijā. Sākotnēji Doma baznīcai bija plānots izbūvēt divus torņus, attiecīgi tika izbūvēti arī pamati. Ekonomisku apsvērumu dēļ tika izbūvēts viens, centrālais tornis. Tā rezultātā, baznīcas sānos paredzēto torņu pamati ir noslogoti asimetriski. Šai slodzes asimetrijai summējoties ar gadsimtu gaitā notikušajām grunts ģeotehnisko īpašību izmaiņām ir sākusies un laika gaitā progresē Doma torņa svēršanās. Torņa konstrukcijas remonts vai elementu pastiprināšana, protezēšanas un/vai nomaiņa nav veikts kopš esošās torņa konstrukcijas izbūves 1775. gadā, vai arī, šie darbi ir bijuši tik nenozīmīgi, ka nav dokumentēti. Taču ziņas par trupes un kokgraužu izraisītiem bojājumiem torņa koka konstrukcijā un plaisām torņa mūros ir atrodamas, sākot ar 1899.gadu. Līdz šim torņa tehniskais stāvoklis nav izpētīts visā apjomā.