Pirms trīs gadiem Gregs Tomass uzzināja, ka viņam ir vēzis. Ārsti pateica ģimenei, lai sāk plānot bēres. Bet Gregs piedzīvoja Dieva brīnumu.
Diagnozēts ar ceturtās stadijas galvas un kakla vēzi 57 gadu vecumā, Tomass sāka dienas pavadīt, pastaigājoties ar savu suni un savām domām. “Tas bija murgs, no kura nevarēju pamosties,” viņš atceras. Kāda ikdienišķa pastaiga viņu aizveda pie pamestas koka baznīcas. Tas izmainīja viņa dzīvi. Kaut arī Tomass gribēja ieiet iekšā, durvis bija aizslēgtas. Viņš mēģināja vairākas reizes, bet durvis vaļā viņam neizdevās dabūt. Celtne bija veca, krāsa izbalējusi, bet, neskatoties uz to, vecais vīrs turpat, uz baznīcas kāpnēm, sāka lūgt.
Gregs nolēma pārkrāsot baznīcu. 140 gadus veca krāsa – dažviet 15 slāņus bieza – tika nokasīta Tomasa rokām. Pirms Tomass sāka krāsot, viņš palūdza baznīcas atslēgu. Baznīcas iekšienē Tomass atrada neskartu 1860. gada interjeru, koka solus un Kristus skulpturas – tas bija kā putekļu pārklāts muzejs. Redzot cauros griestus un sapuvušo grīdu, Tomass noteicis: “Tas būs skaisti!” Baznīcas atjaunošana bija veids, kā Tomass sevi garīgi baroja. Turklāt vienlaikus ar baznīcas atjaunošanu, arī Grega Tomasa vēzis samazinājās. “Tas ir tas, ko Viņš ir darījis manā labā,” Tomass saka, norādot uz Jēzus statuju. “Un šis ir veids, kā es pasaku PALDIES.”