RARZI pasniedzēji un studenti Rīgas skolās runā par kristīgām vērtībām. Ar vērtīgām atziņām un sadarbības iedīgļiem noslēdzies Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) īstenotais projekts „Kristīgo vērtību un tradīciju integrācija izglītošanas darbībā Rīgas vispārizglītojošās skolās", kas sākās š.g. martā.
Projekts rudens posmā tika realizēts 25.vidusskolā, 49.vidusskolā, Teikas vidusskolā, Itas Kazakēvičas Poļu vidusskolā, Rīgas Kristīgajā vidusskolā un Rīgas valsts 1. ģimnāzijā.
1.-3. klašu skolēni cikla „Nāc, svinēsim svētkus!" jeb „Latvijā nozīmīgāko svētku kristīgās tradīcijas" ietvaros piedalījās nodarbībās par Visu Svēto dienu, kā arī Adventu – Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas laiku. Viena no nodarbību vadītājām māsa Diāna Cērmane stāsta, ka saistībā ar Visu svēto dienu tika pārrunāta Helovīna svinēšana. Vai tas ir labi, ja uzvelkot nāves, vampīra vai zombija masku, ejam prasīt saldumus? Kas notiks, ja durvis atvērs vecs cilvēks?
7.-9.klašu skolēni piedalījās nodarbībās par tēmu „Zēna un meitenes cieņas un dzīvības vērtību apliecinošas attiecības”. To mērķis bija pārrunāt būtiskus attiecību veidošanas aspektus, aplūkot seksualitātes jēdzienu no ģimenes vērtību skatu punkta, kā arī iesaistīt jauniešus diskusijā un mudināt uz apzinātu un atbildīgu izvēli, veidojot draudzību un citas savstarpējās attiecības. Nodarbību vadītāji psiholoģe Diāna Staņko un žurnālists Marks Jermaks atzīst, ka šī projekta laikā vēlreiz varējuši pārliecināties, cik šādiem izglītojošiem pasākumiem ir milzīga loma jauniešu dzīvē. „Par to liecināja gan lielā skolēnu interese un aktīvā iesaistīšanās darba grupās, gan arī atsauksmes, ko esam saņēmuši no pašiem jauniešiem un viņu skolotājiem.”
Vidusskolas klašu grupā rudens nodarbības bija veltītas tēmām „Cilvēks dzīvības un nāves noslēpuma priekšā” un „Cilvēks un Dievs”. „Mums šī bija ārkārtīgi interesanta pieredze. Vislielākais izaicinājums bija dzīvības un nāves tēma, jo bija jāatrod īstie vārdi, veids, kā par to runāt, lai tā nebūtu biedējoša, bet drīzāk iedrošinoša saruna, tāda, lai pēc tam gribētos dzīvot pilnvērtīgāk un atbildīgāk,” teica RARZI pasniedzēja Ingrīda Puce.
Viņa arī atzina, ka no nodarbībās dzirdētā varēja secināt, ka aktuāls ir jautājums – vai mums ir tiesības lemt par cilvēka dzīvību? Viena no skaistākajām jauniešu atbildēm uz jautājumu par to, kas ir dzīvība un kāpēc tā ir sargājama, bija šī: „Tāpēc, ka neviens sev pats nav devis dzīvību, tāpēc arī nevar to sev un citam atņemt.””
Projekta un RARZI Katehēzes centra vadītāja Lolita Ērgle atzina, ka skolas bija ļoti atsaucīgas un bijis liels prieks sadarboties ar tām.