Pirms mēneša projekts "Jauna slavas dziesma" sāka publicēt jaunas un vēl nedzirdētas 2012. gada vasarā ierakstītas slavas un pielūgsmes dziesmas. To izpildītāji un autori - dažādu Latvijas draudžu mūziķi, kuru vārdi visai maz līdz šim bijuši dzirdēti Latvijas kristīgās mūzikas apritē. Katru piektdienu divas no projekta muzikālās bankas dziesmām tiek atskaņotas Latvijas Kristīgā radio ēterā un ievietotas vietne Youtube. Šīs jaunās dziesmas tika vērtētas īpašās darbnīcās, un no iesniegtajām dziesmām profesionālu mūziķu žūrija atlasīja 56 kompozīcijas.

Ar jaunajiem dziesmu autoriem kopā strādāja tādi pazīstami mūziķi kā Valdis Indrišonoks, Anete Kozlovska, Oskars Sproģis, Miķelis Vīte, projekta autors Andris Lanka, kā arī jau pirmajā projektā piesaistītā mūziķe, pianiste Lana Ludiņa. Ar viņu arī portālam Maranathamusic.lv šī gada pirmā saruna par dzīves pavērsieniem un radošo ceļu kristīgajā mūzikā.

Viņas ceļš mūzikā sākās jau četru gadu vecumā. Vēlāk Lana iestājās Bauskas mūzikas skolas kora klasē, mācījās gan dziedāt, gan spēlēt klavieres. Tālāk loģisks turpinājums bija Jelgavas mūzikas vidusskola. Šajā laikā Lanas dzīvē notika kāda neaizmirstama satikšanās – viņa satika Jēzu un atdeva savu dzīvi Viņam. Vēlāk mūziķe izmācījās Latvija Mūzikas akadēmijā un saprata, ka grib savu talantu pilnībā nodot Dieva rokās - sāka darboties slavēšanā un kristīgās mūzikas lauciņā. Projektā “Jauna Slavas dziesma” Lana darbojas gan kā pianiste, gan kā dziedātāja. Projekta ietvaros ierakstīta arī viņas sacerēta dziesma "Likt pēdas Tavās pēdās un neskatīties atpakaļ".

Kā vērtē šī gada projektu un tikšanos ar neskaitāmajiem jauno dziesmu autoriem no visas Latvijas?

Darbs bija ļoti liels, un es ceru, ka tas turpināsies, jo tas ir tikai sākums jaunai muzikālai atmodai latviešu kristīgās mūzikas autoru vidū. Es biju sajūsmā redzēt cilvēkus radot kaut ko jaunu Tēvam un dziedot jaunas slavas dziesmas! Tas ir iedvesmojis mani, un es ticu, ka iedvesmos arī citus mūziķus. Tagad mums arvien vairāk iespējas ir spēlēt slavēšanas mūziku, ko sarakstījuši pašmāju autori.

Viņi noteikti saņēma daudz profesionāļu padomu, kā un ko labāk darīt. Vai arī Tev izkristalizējās tāds varbūt viens ieteikums tiem, kas raksta dziesmas un grib darīt to par godu Dievam?

Es pati cīnījos un cīnos ar nepārvaramo vēlmi izdarīt un radīt kaut ko pilnīgi jaunu un unikālu. Vārdus, kas vēl nav pateikti, melodijas, kādas vēl nav izveidotas. Es neiebilstu – tas ir brīnišķīgi, bet, manuprāt, vislielākā svētība slavas dziesmai ir tad, ja tā nāk no patiesas sirds, ja tas ir personīgais piedzīvojums ar Dievu. Pat ja tie būs vārdi, kas liekas visparastākie, Svētais Gars tajos iedvesīs jaunu dzīvību. Vēl kāds novēlējums un ieteikums dziesmu autoriem, un arī sev - koncentrēties vairāk nevis uz sevi un savām izjūtām, bet uz Dieva darbu un godību.

Kā esi sapratusi personīgi, kuros brīžos atnāk tās dziļākās un neviltotākās slavas dziesmas?

Esmu pārliecināta, ka Dievs neko nedara pēc šablona, dziesmas var tik sarakstītas dažādos veidos – sākot ar strukturizētu darbu pie mūzikas un vārdiem līdz pat spontānai dziesmas piedzimšanai. Manā pieredzē visbiežāk notiek otrais. Un tādi brīži parasti ir lielu pārdzīvojumu vidū – skumjas par neglābtām dvēselēm, pārdzīvojumi par zaudētiem mīļiem cilvēkiem, svarīgu lēmumu pieņemšana. Pats interesantākais, ka ne vienmēr rezultāts ir skumīgu, lēnu pielūgsmes vai lūgšanas tipa dziesma. Šādas pārdomas man pārsvarā beidzas ar slavēšanu, prieka pilnu cerību un Dieva paaugstināšanu pāri visam. Dziesma „Likt pēdas” un kāda Ziemassvētku dziesma tapa pēc pārdomām par manu ģimeni, kas vēl nav glābta. Tāpat arī Jaunās Slavas dziesmas otrās ierakstu nometnes laikā ierakstītā dziesma „Jo Tu esi mana Pestīšana” tika sarakstīta, pieņemot lēmumu pilnībā paļauties uz Dieva vadību, kad likās – pamats zem manām kājām ir ļoti nestabils.

Tu esi arī slavētāju komandā jau šķiet par kustību kļuvušajā History Makers, kas arīdzan cenšas aptvert visu Latviju, kā vērtē aizvadīto gadu, kas ir izdarīts?

Būt History Makers komandā man ir liels brīnums un prieks, jo caur to mēs aizsniedzam daudzus jauniešus. Pēc History Makers United nometnes pagājušajā gadā, mēs sanācām kopā, lūdzām un vienojāmies, ka gribam iet tālāk par nometnes ietvariem un braukt pie pašiem jauniešiem uz viņu pilsētām. Tā nu mēs pagājušā gada laikā pabijām Rīgā, Ogrē, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Kuldīgā, kā arī noorganizējām ziemas nometni Bauskā un Slavēšanas skolu jaunajiem slavētājiem. Būtībā, katru mēnesi šajā gadā esam pielikuši pūles, lai iedvesmotu un palīdzētu augt kristiešiem visā Latvijā un aizsniegtu neticīgos. Šogad, pēc HMU2 turpinām braukāt pa pilsētām, un plānojam doties arī uz Lietuvu un Igauniju, kur esam ieguvuši jaunus draugus. Pirmo reizi janvārī notiks arī HM Konference, uz kuru aicināts ir ikviens, kurš meklē Dievu.

Ko vēl ikdienā dari paralēli mūzikai?

Slavēšana ir manas dzīves un ikdienas lielākā daļa. Tagad manā dzīvē ir sezona, kad esmu izvēlējusies gadu veltīt Dievam – domāt par Viņa plāniem nākotnei un vienkārši būt ar Viņu. Tāpēc septembrī sāku mācības Baltijas Kalpošanas skolā (Ozolniekos), kurā katru dienu varu brīnīties par tiem dziļumiem, kas ir Dieva Vārdā un par Dieva žēlastības plašumu. Ja kādreiz likās, ka es zinu kaut ko un daudz saprotu, tad tagad es vienkārši stāvu pazemībā un bijībā Dieva priekša, jo „ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.”(1.Kor. 2:9) Paralēli skolai joprojām darbojos HM, draudzes dzīvē, Jauna slavas dziesmā un dažādos citos projektos.

Visbeidzot - Tavs novēlējums portāla Maranathamusic.lv lasītājiem?

Es novēlu ikvienam sadzirdēt mīļā Debesu Tēva balsi – gan apkārtējos cilvēkos, gan dziļi savā sirdī, gan mūzikā, gan vienkārši vērojot to, ko Viņš ir radījis. Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!