Neraugoties uz bargo salu, Rīgā pagājušās nedēļas nogalē 11.novembra krastmalā vismaz 100 cilvēku iegremdējās Daugavā, lai pieminētu ūdens iesvētīšanu Kunga Kristīšanas svētkos. Pirms ūdens iesvētīšanas pareizticīgo mācītāji kopā ar klātesošajiem kora pavadībā krievu un latviešu valodās lūdzās, bet īsi pirms cilvēku iegremdēšanās āliņģī mācītāji ūdenī iegremdēja krucifiksu.

Pēc tam iegremdēšanos izmantoja dažāda vecuma vīrieši un sievietes, kuri, spītējot salam, stāvēja rindā un cits citu uzmundrināja. Varošākie iegremdēšanos veica vairākas reizes, bet ne tik drosmīgākiem pietika ar vienu reizi. Iegremdēšanās noslēdzās ar krucifiksa noskūpstīšanu. Šādu rituālu bija ieradušies vērot vairāki simti iedzīvotāju, daudzi redzēto iemūžināja fotoaparātos un videokamerās. Lai nejauši nenotiktu nelaime, krastā dežūrēja arī glābēji un policija.

No seniem laikiem (19.janvārī pēc jaunā stila) dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva parādīšanās svētkiem - Dieva trīs personu (svētās trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus. Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Sekojot gadsimtiem senai tradīcijai, agrākajos laikos ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpi, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, kur pareizticīgo tūkstoši tā laika Latvijas Pareizticīgās baznīcas virsgana arhibīskapa Jāņa [Pommera] vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devās Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.