Paredzot iespēju darbiniekam izvēlēties brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai pēc saviem ieskatiem, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi samazinātos par aptuveni desmit miljoniem latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) speciālistu aprēķini.
Analizējot 2012.gada valsts un pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumu tendences, var secināt, ka vienā darba dienā nodokļu ieņēmumi tiek iekasēti vidēji 17 miljonu latu apmērā. Nosakot papildu brīvdienu, samazināsies nodokļu ieņēmumi, kas saistīti ar ražošanu, bet pieaugs patēriņa nodokļu ieņēmumi. Šāda papildu brīvdiena netiktu izmantota vienlaicīgi, tāpēc FM lēš, ka ietekme uz kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem varētu būt aptuveni desmit miljoni latu.
FM arī norāda, ka, slēdzot darba līgumu un uzrādot tajā darbinieka izvēlēto reliģisko svētku dienas datumu, tiktu pārkāptas katra cilvēka tiesības uz privātumu, jo reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta. Atšķirīgas attieksmes aizliegums darba tiesiskajās attiecībās, tai skaitā saistībā ar reliģisko pārliecību, ir nostiprināts Darba likuma 29.pantā, kā arī aizliegums darba devējam interesēties par darbinieka reliģisko piederību noteikts Darba likuma 33.panta otrajā daļā, kas paredz, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, tai skaitā jautājumi par reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas.
Kā ziņots, Reformu partija izstrādājusi grozījumus vairākos likumos, kas paredz iespēju ikvienam darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, reizi gadā izvēlēties un svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu.