5.feb.2013
Latvijas Kristīgais radio/katedrale.lv

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu notiek trīs ievērojamu Latvijas dievnamu atjaunošanas darbi. Tiek atjaunota Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un Liepājas Svētās Trīsvienības luterāņu katedrāle.
Pēdējo gadu desmitu laikā Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca cietusi no dzīvās satiksmes Rīgas centra ielās, kas rada pastāvīgu vibrāciju, gaisa piesārņojumu un nosēdumus uz logiem un sienām. Šī iemesla dēļ baznīcas sienas iekšpusē regulāri tiek mazgātas. Pēc remontdarbiem dievnams kļuvis gaišs arī no ārpuses: noņemts vecais bojātais krāsas slānis, ko gadu garumā veidoja 25 kārtas, atjaunots apmetums un sienas atkal nokrāsotas saulaini dzeltenas, turklāt jaunā krāsa atšķirībā no vecās ir elpojoša un mitrumcaurlaidīga. Pašu spēkiem veikta pamatu hidroizolācija un restaurēti logi, trīs gadu laikā pakāpeniski atjaunotas skaistās kolonnas, kas grezno baznīcu. Ir nomainīts jumta segums, tostarp kupolam, veikta arī jumta siltumizolācija un ventilācija. Savukārt projekts, kura kopējās izmaksas ir 267 450,99 lati (no tā ERAF līdzfinansējums ir 40 procenti), paredz atjaunot baznīcas un zvanu torņa fasādes, kā arī restaurēt iekštelpas.
Liepājas Svētās Trīsvienības luterāņu katedrāle, kuras pamatakmens likts 1742. gadā ir īpaši ievērojama ar savām ērģelēm, kas būvētas 1758. gadā un ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Būvinženieri atzinuši, ka ozolkoka pāļi, uz kuriem dievnams būvēts, un koka režģoga baļķi tagad diemžēl sākuši trupēt un, ēkai nevienmērīgi sēžoties, radušās deformācijas un plaisas. Speciālisti ieteikuši steidzami veikt pamatu pastiprināšanu, turklāt izvēlēta ir pāļu injekcijas metode, kas ir dārga, taču ļauj minimāli iejaukties dievnama iekštelpu konstrukcijās un maksimāli saudzē būvi. Pašreizējie laukakmeņu un granīta pamati ir 2,5 metrus dziļi, bet pamatu pastiprināšana ar pāļiem tiks veikta deviņu metru dziļumā. Divi pirmie testa urbumi jau veikti 2012. gada 29. novembrī, bet no 12. decembra sākts pārējo pāļu urbšanas process. Pavisam kopā būs 468 pamatu pāļi – gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē. Paredzēts veikt arī baznīcas torņa fasādes daļas remontu. Jumta renovāciju plānots sākt pavasarī, pēc tam sekos torņa fasādes un visa dievnama fasādes renovācija, ieskaitot logu atjaunošanu.
Prāvests Andris Kravalis stāsta, ka Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca pieredzējusi vairākas tradīcijas. Sākotnēji tā bijusi viena no pirmajām cisterciešu klostera kapelām, kas vēlāk kļuva par jezuītu dievnamu, bet reformācijas laikā te iekārtoja naudas kaltuvi. Līdz ar Pētera Pirmā laiku tā kļuva par pareizticīgo baznīcu, līdz 1923. gadā dievnamu nodeva katoļu rīcībā. Padomju laikā baznīcas nozīmi visādi centās mazināt, neļāva to remontēt, tāpēc šobrīd dievnamam un klostera kompleksam nepieciešami ļoti lieli atjaunošanas darbi. Ar ERAF līdzfinansējumu plānots renovēt dievnama jumtu, fasādi, grīdu un logus, kas saglabājušies no 18. gs. beigām (pat ar vecajiem stikliem). Taču vispirms notiek darbs pie dievnama un klostera kompleksa izpētes, saka tēvs Andris, jo ir ļoti daudz nezināmā: "Mēs mēģinām apsekot apkārtni, runa ir par visu klostera kompleksu, jo baznīca vienmēr bijusi klostera centrs, sirds, un pārējās ēkas bijušas ar baznīcu savienotas, kam spilgta liecība ir arī pagrabu izvietojums. Mēs vēl nezinām, kas atklāsies, kad tiks noņemta grīda. Esam atraduši mūrus, kas pastāvējuši krietni pirms baznīcas celtniecības. Tie ļauj saprast klostera ēku izvietojumu un to, kā klosteris ticis pārveidots. Ir atklāti unikāli 14. gs. zīmējumi baznīcas iekšpusē uz torņa sienas, ko mēģinām izpētīt ar ļoti modernām tehnoloģijām, tostarp ar skenēšanu un trīsdimensiju izpēti." Tepat, klostera ēku kompleksā, atrodas arī Rīgas Metropolijas Romas katoļu baznīcas kūrija un arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča rezidence. Vienotais ēku ansamblis, pateicoties īpašajai arhitektūrai, ir iecienīts ārzemju tūristu apskates objekts, jo pazīstams kā izcils Eiropas nozīmes arhitektūras piemineklis.