Romas pāvests Benedikts XVI ceturtdien oficiāli atkāpjas no katoļu baznīcas vadītāja amata. Sagaidāms, ka līdz Lieldienām konklāvs jau būs izraudzījies jauno katoļu baznīcas galvu. Atkāpjoties no amata, Benedikts XVI kļūs par pirmo Romas pāvestu pēdējo gadsimtu laikā, kurš atteicies no pienākumu pildīšanas.
85 gadus vecais garīdznieks par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005.gada 19.aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves. Ievēlēšanas brīdī Benedikts bija 78 gadus vecs, tādējādi kļūstot par vienu no ievēlēšanas brīdī vecākajiem pāvestiem vēsturē.
Kā atkāpšanās iemeslu pāvests minēja savu cienījamo vecumu.
"Ir nepieciešams gara un miesas spēks, spēks, kas pēdējos mēnešos manī ir pasliktinājies līdz tādam apmēram, ka man ir nācies atzīt nespēju pienācīgi pildīt man uzticētos pienākumus," 11.februārī skaidroja pats garīdznieks. "Tādēļ, pilnībā apzinoties šādas rīcības nopietnību, pēc savas brīvas gribas pasludinu, ka atkāpjos no Romas bīskapa, Svētā Pētera pēcteča amata, kuru man 2005.gada 19.aprīlī uzticēja kardināli, un tas no 2013.gada 28.februāra plkst.20 būs brīvs, un atbildīgajiem būs jāsauc jauns konklāvs, lai ievēlētu augstāko pontifu."
Benedikta XVI pasaulīgais vārds ir Jozefs Racingers. Viņš dzimis 1927.gadā Vācijā.
Sagaidāms, ka vēsture Benediktu XVI atcerēsies kā nelokāmu Romas katoļu baznīcas konservatīvo vērtību un tradīciju aizstāvi.
Teju ceturtdaļgadsimtu viņš bija atbildīgs par Vatikāna ticības doktrīnu, izpelnoties "Dieva rotveilera" reputāciju.
Kardināla Racingera konservatīvie uzskati, viņa tautība un vecums tika uzskatīti par viņa vājajām vietām, kļūstot par pāvestu. Jau 2010.gadā kādā intervijā garīdznieks pieļāva iespēju, ka viņš varētu atkāpties no amata, ja justu, ka vairs nespēj veikt katoļu baznīcas vadītāja pienākumus.
Kā Ticības doktrīnas kongregācijas vadītājs un pēcāk arī kā pāvests viņš kategoriski iestājās pret sieviešu ordināciju un mācītāju laulībām. Viņš asi iebilda arī pret homoseksualitāti un komunismu un nekad nebaidījās pieskarties arī pretrunīgi vērtētiem politiskiem jautājumiem.
1984.gadā viņš pavēstīja, ka "komunistiskie režīmi, kas nāca pie varas atbrīvošanas vārdā, ir mūsu laika apkaunojums". Racingers arīdzan izteica nopēlumu rokmūzikai, apgalvojot, ka tā ir "pamatkaislību izpausme".
Pildot pāvesta pienākumus, Benedikts XVI iestājās par Eiropas kristīgajām saknēm un apliecināja savu konservatīvismu, atkārtoti aizstāvot tradicionālās ģimenes vērtības un iebilstot pret abortiem, eitanāziju un viendzimuma pāru laulībām.
Viņš arīdzan no jauna ieviesa mises latīņu valodā, kas tiek rīkotas noteiktos apstākļos.
Vēsturē noteikti paliks arī pāvesta ne īpaši veiksmīgie izteikumi, kas nostādīja viņa neērtās attiecībās ar musulmaņiem, ebrejiem, poļiem, AIDS aktīvistiem un pat zinātniekiem.
2006.gadā pāvests atsaucās uz 14.gadsimta Bizantijas imperatoru, kurš rakstījis, ka pravietis Muhameds nesis "tikai ļaunumu un necilvēcību, piemēram, ar pavēli izplatīt viņa sludināto ticību ar zobenu". Šī Benedikta XVI uzruna tolaik virknē valstu izsauca vardarbīgas protesta akcijas un uzbrukumus kristiešiem.
Savukārt 2009.gadā pāvests izpelnījās ebreju kritiku, uzņemot atpakaļ baznīcā četrus savulaik ekskomunicētos ultrakonservatīvos bīskapus. Viens no šiem bīskapiem bija apgalvojis, ka nacistu koncentrācijas nometnēs gājuši bojā 200 līdz 300 tūkstoši ebreju, taču neviens no viņiem neesot miris gāzes kamerās.
Vien dažas nedēļas vēlāk pāvests pamanījās saniknot arī AIDS aktīvistus. Viesojoties Āfrikā, kuru AIDS pandēmija skārusi vissmagāk, pāvests izteicās, ka šo krīzi saasinājusi prezervatīvu lietošana.
Līdzšinējais pāvests pasaulē nāca 1927.gada 16.aprīlī Bavārijā. Viņa tēvs bija policists.
1939.gadā Racingers iestājās seminārā. 1951.gadā viņš tika apstiprināts priestera kārtā, un 1958.gadā viņš sāka pasniegt teoloģiju Freizingā.
Pēcāk garīdznieks pasniedza teoloģiju arī vairākās citās Vācijas universitātēs.
Racingera panākumus akadēmiskajā lauciņā pamanīja Ķelnes arhibīskaps kardināls Jozefs Fringss, kurš jauno garīdznieku iesaistīja Vatikāna otrā koncila darbā, laika posmā no 1962. līdz 1965.gadam iekļaujot modernizācijas reformu izstrādes procesā.
1977.gadā Racingers kļuva par Minhenes arhibīskapu, bet tajā pašā gadā pāvests Pauls VI apstiprināja viņu kardināla kārtā.
Četrus gadus ilgā kalpošana Minhenē bija Racingera vienīgā mācītāja pieredze pirms kļūšanas par pāvestu.
1978.gada kardinālu koncila laikā Racingers iepazinās ar Karolu Vojtilu, kurš pēcāk kļuva par Jāni Pāvilu II.
Pēc trim gadiem viņš piekrita uzņemties Vatikāna doktrīnas kongregācijas vadību.
Benedikts XVI tiek uzskatīts par kautrīgu cilvēku. Viņam tā arī nekad neizdevās iemantot tādu popularitāti kā viņa priekštecim Jānim Pāvilam II.
Benedikts XVI ne tikai lieliski pieprot klavierspēli, bet ir arī ražens rakstnieks. Viņš sarakstījis gan trīs enciklikas, gan arī ap 40 citus darbus.