Vakar slēgta slavenā Siksta kapela, kurā drīzumā pulcēsies konklāvs, lai izraudzītos jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu. Par konklāva sākuma datumu gan vēl nav nolemts.
Kapela apmeklētājiem tiks atvērta tikai pēc jaunā pāvesta ievēlēšanas.
Gaidāms, ka konklāvs pulcēs 115 kardinālus no visas pasaules, nevis 117, kā tika ziņots iepriekš.
No balsstiesīgajiem kardināliem - tiem, kuri ir jaunāki par 80 gadiem, - konklāvā nepiedalīsies kardināls Kīts O'Braiens, kurš atkāpies no Lielbritānijas augstākā Romas katoļu garīdznieka amata saistībā ar apsūdzībām par nepiedienīgu uzvedību, un Indonēzijas kardināls, kurš paziņojis, ka ir pārāk slims, lai dotos uz Vatikānu un piedalītos konklāvā.
Itālijas mediji vēsta, ka konklāvs, kurā tiks izraudzīts jaunais katoļu baznīcas galva, varētu sākties nākamajā pirmdienā. Vatikāns paudis cerību, ka jaunais baznīcas galva tiks ievēlēts līdz Lieldienām, kas šogad iekrīt 31.martā.
Tikmēr novērotāji norāda, ka no kardinālu vidus nevar izslēgt nevienu kandidātu un jaunais pāvests var nākt no jebkuras pasaules daļas un būt kā progresīvā, tā konservatīvā spārna pārstāvis.
Kardinālu izteikumi ļāvuši nojaust, ka daudzi dotu priekšroku nosacīti jaunam pāvestam, kuram būtu pa spēkam veicināt garīgo atdzimšanu, sevišķi jauniešu vidū.
Šoreiz vadošo kandidātu vidū tiek minēti Itālijas kardināls Andželo Skola un Austrijas kardināls Kristofs Šēnborns, ASV kardināls Šons O'Melijs un Ņujorkas arhibīskaps Timotijs Dolans.
Labas izredzes tiek prognozētas arī Kanādas kardinālam Markam Ullē.
Latīņamerikā par redzamāko kandidātu izvirzījies Brazīlijas kardināls Odilo Šerers, bet Āfrikā - Ganas kardināls Pīters Kodvo Apija Tarksons, Gvinejas kardināls Roberts Sara un Dienvidāfrikas Republikas kardināls Vilfrīds Napjē.
Savukārt no Āzijas kardināliem visbiežāk tiek minēts 55 gadus vecais Manilas arhibīskaps Luiss Antonio Tagle.
Lai kurš arī netiktu ievēlēts par pāvestu, viņu sagaida daudz risināmu jautājumu, sākot no katoļu reformatoru aicinājumiem atcelt celibātu un atļaut sieviešu iecelšanu garīdznieku kārtā un beidzot ar pedofilijas skandāliem, kas aptraipījuši baznīcas vārdu.
Baznīcas līderiem bažas rada arī tādi jautājumi kā geju tiesības, attieksme pret laulības šķiršanu, baznīcas nostāja kontracepcijas jautājumā, kā arī starpreliģiju dialogi, galvenokārt starp kristietību un islāmu.