Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien diskutēja par to, ko iesākt ar reliģiskām organizācijām piederošajiem īpašumiem, par kuriem to īpašnieki nerūpējas un aicina to kopšanu uzņemties pašvaldībai.
Rīgas domē saņemta Visu svēto Rīgas pareizticīgās draudzes vēstule, kurā tā aicina noslēgt patapinājuma līgumu par draudzei piederošā zemesgabala Katoļu ielā 10 daļu, kas atrodas ārpus baznīcas žoga, Klusā dārza teritorijā.
Klusais dārzs atrodas Maskavas priekšpilsētā starp Katoļu, Lazdonas, Daugavpils un Jēkabpils ielu. Dārzs tika ierīkots Visu svēto kapsētas vietā 1960.gadā. Klusajā dārzā ir ierīkots apgaismojums, gājēju celiņi, atpūtas vietas, saglabāti vecie koki - liepas un kļavas.
Daļa parka 1,6 hektāru platībā pieder pašvaldībai, taču lielākā daļa - 4,7 hektāri - ir Visu Svēto Rīgas pareizticīgo draudzes īpašums. Uz zemesgabala atrodas arī draudzes baznīca, kas no pārējās dārza daļas atdalīta ar žogu. Publiski pieejamā Klusā dārza platība ir aptuveni divi hektāri.
Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš pastāstīja, ka "draudze, kā tas Rīgā mēdz būt ierasts, nejūtas spējīga uzņemties šīs teritorijas kopšanu", tāpēc līdz šim tajā darbojušies tikai "simtlatnieki", kas šajā Miera dārza daļā savākuši atkritumus, taču teritorija netiek uzturēta atbilstoši pilsētas parka statusam.
Pašvaldības SIA "Rīgas meži" aprēķini liecina, ka šīs parka daļas apsaimniekošana un kopšana no 1.marta līdz gada beigām pašvaldībai izmaksātu 24 747 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No šīs summas aptuveni 7000 latu būtu vienreizēji izdevumi 2013.gadā par koku vainagošanu, kā arī motobloka un atkritumu urnu iegādi.
Gan Mājokļu un vides departamenta speciālisti, gan Rīgas domes deputāti uzskata, ka parks ir jākopj, tomēr viņi vilcinās atsaukties draudzes aicinājumam uzņemties tās īpašuma kopšanu, norādot, ka tādējādi veidosies precedents un tuvāko pāris mēnešu laikā pašvaldība, visticamāk, varētu sagaidīt līdzīgu pieteikumu no Evaņģēliski luteriskās draudzes par Lielajiem kapiem, kur izveidojusies analoģiska situācija - īpašums pieder draudzei, taču tā nejūtas spējīga to sakopt, savukārt rīdzinieki to iecienījuši kā patīkamu atpūtas un pastaigu vietu.
Kļaviņš minēja, ka Lielo kapu gadījumā patapināšanas process būtu daudz sarežģītāks, jo atšķirībā no Miera dārza, kur "ir tikai zeme, zāle, koki un celiņi", Lielajos kapos atrodas virkne vēsturisku būvju, rotondu un pieminekļu, kas pieder citām personām, taču likums aizliedz pašvaldībai ieguldīt līdzekļus sveša īpašuma sakopšanā. Vienlaikus jāņem vērā, ka Lielo kapu teritorija ir daudz lielāka nekā Miera dārzs - tas aizņem 22 hektārus, līdz ar to reliģiskām organizācijām piederošo īpašumu kopšanai pašvaldībai būtu jāmeklē papildu līdzekļi vairāk nekā 100 000 latu.
Domniece Ieva Akuratere (V) pauda viedokli, ka pašvaldībai jebkurā gadījumā kādreiz nāksies uzņemties rūpes arī par Lielajiem kapiem, tāpēc viņa mudināja izstrādāt kādu kompromisa variantu, piemēram, nosakot minimālo darbu apjomu, kas jāveic pašvaldībai.