Portāls Spektrs.com jau iepriekš brīdinājis par iespējamo „naida runas” kriminalizēšanu 78. Krimināllpantā, paredzot to, ka varētu būt mēģinājumi veikt grozījumus arī citos likuma pantos. Ir aicinājums vākt parakstus, lai apstādinātu jebkādu grozījumu likumā. Tikmēr homoseksuālistu aizstāvji ir iesnieguši prasību Augstākajā Tiesā

Pa šo laiku izvērtējot jautājumu darba grupā secināts, ka materiāli ir nepietiekami, lai „naida runu” kriminalizētu, tādēļ homoseksuālistu aizstāvji ir iesnieguši prasību Augstākajā Tiesā. Kamēr vēl daļa Latvijas tautas joprojām izvērtē parakstīšanās iespēju, lūk, rezultāts. Varbūt tas ļaus ātrāk izvērtēt parakstīšanās svarīgumu.
Augstākās tiesas (AT) pētījums:
Atšķirībā no varas institūciju un amatpersonu kritikas „naida runa” vēršas nevis pret valsts institūcijām vai amatpersonām, bet pret kādu etnisko, reliģisko grupu vai citu sabiedrības daļu – „seksuālajām minoritātēm”. Tā kā šādi izteikumi pauž naidu vai pat aicina uz vardarbību pret kādu sabiedrības daļu - „seksuālajām minoritātēm”, valstij ne tikai ir tiesības, bet pat pienākums ierobežot šādus izteikumus.
Tas secināts Augstākās tiesas veiktajā pētījumā par tiesu prakses apkopojumu lietās par rasu, nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, kas veikts sadarbībā ar juridisko zinātņu doktoru Artūru Kupču. Pētījumā norādīts, ka, piemērojot Krimināllikuma 78.pantu attiecībā uz „naida runas” izpaušanu, ir jāņem vērā arī Satversmes 100.pantu „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta” un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.
Neesot būtiski, kādā izteiksmes formā šie aicinājumi ir ietverti, jo konvencijas 10.pants bez verbālas informācijas aptver arī māksliniecisku izteiksmi, piemēram, karikatūras, gleznas, plakātus, komerciālas dabas informāciju un pat vieglo mūziku un reklāmu.
Latvijas tiesu prakses secinājums:
Latvijas tiesu prakse apliecina, ka vārda brīvība ir viens no elementiem, ko ņem vērā tiesas, lemjot par Krimināllikuma 78.panta noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Tādēļ, piemērojot pantu, ir nepieciešams izvērtēt, vai apstrīdētie izteikumi un to konteksts veido noziedzīgā nodarījuma sastāvu, vai netiks nesamērīgi ierobežotas tiesības uz vārda brīvību.
Kā leģitīms mērķis „naida runas” ierobežojumam var būt gan Satversmes 116.pantā ietvertā „citu cilvēku tiesību”, gan „demokrātiskās valsts iekārtas”, gan „sabiedrības drošības” aizsardzība.