Kad ebreju arheoloģe Eilata Mazara atklāja senu veidojumu netālu no Jeruzālemes, viņa sāka pētīt Bībeli, lai saprastu, ko tieši viņa ir atradusi. Izrādījās, ka atrasti ķēniņa Dāvida un viņa dēla Sālamana īpašumi.

2. Samuēla grāmatā ir rakstīts, ka „Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru kokiem, arī namdarus un akmeņkaļus mūriem, un tie uzcēla Dāvidam pili.” Arheoloģe saprata, ka viņas atklājums ir pils vai tās cietokšņi, ko Hīrāms uzbūvējis ķēniņam Dāvidam. Ķēniņa īpašums ir būvēts apmēram 1000.g. p.m.ē. Tas ir laiks, kad valdīja Dāvids. Konstrukcijā diezgan uzskatāmi bija saredzamas feniķiešu būvniecības pazīmes. Turpinot izrakumus, pētnieki atrada arvien vairāk pierādījumus karaliskai dzīvei, sākot ar seniem zīmogiem, ko izmantoja tiesneši, līdz pat ziloņkaula grebumiem. Lielākā būves daļa joprojām ir apslēpta, un ir jāturpina izrakumi.

Dāvida pilsētai blakus arheoloģe uzsākusi jaunus izrakumus. Tempļa kalna piekājē viņa atradusi vēsturiskas liecības arī par Dāvida dēla Sālamana dzīvi. Izrakumos tika atrasta milzīga siena, kas ir vairāk kā 220 pēdas gara un 20 pēdas augsta. Arheoloģe uzskata, ka tā ir daļa no pilsētas mūra, kas aprakstīts 1.Ķēniņu grāmatā 3.nodaļā. Tas savienoja Dāvida veco pilsētu ar Sālamana jauno templi.

Daudzi kritiķi apstrīdēja arheoloģes apgalvojumus, bet viņas labā bija karbona datēšanā noteiktais vecums. Māla lauskām, ko atrada uz grīdas, tika noteikts vecums, kas atbilst laikam, kad valdīja ķēniņš Sālamans. Eilata Mazara uzskata, ka šajos izrakumos atrastās lietas un to atbilstība Bībelei ir pietiekami argumenti, lai apklusinātu Bībeles kritiķus. Pētnieces nākamais mērķis ir atrast ķēniņa Sālamana dzīvesvietu.