Lai svinētu Senās Krievzemes kristīšanas 1025 gadu jubileju, Krievijas Pareizticīgo Baznīca organizē vairāku nedēļu svētceļojumu pa nozīmīgākajām Krievijas pilsētām. Procesija jau 31. maijā ir izbraukusi no Maskavas, un tās ceļš noslēgsies Kaļiņingradā. Ceļā atrodas arī vairāki Ukrainas un Baltkrievijas svētceļnieki.

Krievzemes kristīšana notika tagadējā Ukrainas zemē, Kijevā. 2010. gadā Krievijas Dome apstiprināja likumu, par nacionālajiem svētkiem pasludinot kristīšanas dienu. Kņazs Vladimirs 988. gada vasaras beigās sapulcināja Kijevas iedzīvotājus Dņepras upes krastos, kur bizantiešu priesteri tos nokristīja. Šis notikums iezīmēja ilgā kristietības ieviešanas procesa sākumu krievu zemēs. Tam ir liela nozīme arī slāvu vienotībā, uz kuru bieži atsaucas Maskavas pareizticīgo patriarhs Kirils.

Patriarhs 28. jūlijā Kijevā svinēs svētā kņaza Vladimira dienu. Nozīmīgas reliģiskas un laicīgas ceremonijas par godu Krievzemes kristīšanas 1025 gadu jubilejai notiks arī Maskavā un Minskā. Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins uz svinībām ir uzaicinājis arī Jeruzalemes pareizticīgo patriarhu Teofilu III.