Kāds Āzijas pagānu dieviem dziļi nodevies vīrs Jaešs, kurš regulāri apmeklēja savas reliģijas templi, kādu dienu satika organizācijas „Gospel for Asia” („Evaņģēlijs Āzijai”) mācītāju Nabhitu. Mācītājs pastāstīja Jaešam par Jēzu Kristu. Tas Jaešu ļoti nokaitināja, tādēļ viņš vēlējās nodot Nabhitu vietējām varas iestādēm.

Noprazdams, ka tas mācītāju nebiedē, Jaešs nolēma viņu nogalināt. Jaešs sāka sekot mācītājam katrā viņa solī, lai atrastu kādu iemeslu nopietnām apsūdzībām. Tā vietā viņš ieraudzīja Nabhita labos un uzticamos mīlestības darbus pret slimniekiem un citiem ciema iedzīvotājiem.

Kādu vakaru, kad mācītājs Nabhits savā draudzē sludināja, Jaešs sēdēja aiz durvīm un klausījās, kā kristieši lūdz par ciema iedzīvotāju vajadzībām. Tajā brīdī Jaešs saprata, cik ļoti viņam ir nepieciešama Dieva piedošana, un izplūda asarās. Mācītājs sadzirdēja skaļo raudāšanu un atrada Jaešu – vīru, kurš vēl nesen bija rūgtuma un dusmu pilns uz Dievu. Ieaicinājis viņu iekšā, mācītājs lūdza par viņu. Tagad Jaešs darbojās plecu pie pleca ar mācītāju Nabhitu, lai Dieva darbs vērstos plašumā Āzijā.