Sīrijas kristieši atzīst, ka par spīti vardarbībai un ciešanām tagad ir garīgi labākais laiks gan Sīrijā, gan citās reģiona valstīs, piemēram, Ēģipte. Sīriešu bēgļi dodas prom no savām dzīves vietām, kur notiek bombardēšana. Viņi bēg uz Damasku un tās draudzēm, un nereti viņi tur atrod patiesību par Dievu.

Uz kādu kristiešu draudzi tagad nāk arī daudzas agrākās musulmaņu ģimenes. Tagad draudzē ir 2000 bēgļu ģimeņu. Viņi jautā, vai tas, kas visapkārt notiek, patiešām ir islāms. Kristieši viņiem atbild: „Jā, tas ir islāms. Tas, ko viņi māca Korānā.” Un tad bēgļi atzīst, ka vairs negrib sekot Muhamedam, negrib būt islāmā, bet grib iepazīt īsto Dievu. Viņi saņem Jaunās Derības, ir sadraudzībā ar kristiešiem dievkalpojumos un kopā ēd. Dievs darbojas daudzās ģimenēs, kuras pirms tam nebija aizsniedzamas, jo savā valstī viņi nevienu kristieti nepazina.