Mācītāja Maika un Bekijas Valšu pusaudžu dēli Mets un Mihails, atrodoties kalnos, piedzīvoja sniega lavīnu, no kuras Mihailam izdevās izvairīties, taču Mets tika aprakts zem sniega. Šajā situācijā Mets sauca uz Dievu un piedzīvoja brīnumainu izglābšanos.

Mets stāsta: „Es jutos mierīgs, nekad nebiju juties tik tuvu Dievam. Ar visiem spēkiem, kas man bija, es centos izkļūt no sniega, taču spēju pakustināt tikai vienu roku, pārējais ķermenis bija kā iesaldēts. Tad Kungs runāja uz mani, atgādinot pravietojumu.” Šo pravietojumu reiz saņēma Meta māte Bekija, kad vēl bija stāvoklī. Grūtniecības laikā Bekijai radās sarežģījumi. Tad par Bekiju aizlūdza draudzes jaunieši. Viens no jauniešiem pravietoja: „Tu šo bēniņu nezaudēsi, jo Dievs ar viņu darīs lielas lietas.” Visu savu dzīvi Mets bija dzīvojis ar šo pravietojumu, gaidot, kas notiks. Un tagad, kad viņš sastapās ar dzīvības briesmām, viņš saprata, ka Dievs ir turējis Savu solījumu.