Priecīgu notikumu piedzīvojušas divas dvīņu māsas, kas pēc dzimšanas tika izšķirtas un pirmoreiz satikušās sirmā vecumā, tādējādi piedzīvojot atbildētu lūgšanu. Viss aizsākās 1936.gadā, kad vientuļajai mātei Alisei Lembai piedzima dvīņu meitenītes.

Elizabete piedzima 20 minūtes agrāk nekā viņas dvīņumāsa, taču viņai tika diagnosticētas veselības problēmas. Alise kā vientuļā māte saprata, ka spēj uzturēt tikai vienu bērnu un atdeva otro metenīti – Annu – adopcijai kādam vietējam pārim, pie sevis atstājot Elizabeti. Līdz 14 gadu vecumam Anna nezināja, ka ir adoptēta, taču Elizabete gan tika audzināta ar apziņu, ka viņai kaut kur ir dvīņumāsa. 2001. gadā Annas meita Samanta uzsāka pazudušās mammas dvīņumāsas meklējumus. Pēc 13 gadiem viņu meklējumi beidzot attaisnojās. Kopš māsas ir viena otru atradušas, viņas ir jau sniegušas vairākas intervijas un kļuvušas par internacionāla Dvīņu pētījuma dalībniecēm. Māsas ir atklājušas, ka viņām abām patīk lasīt, peldēt un dejot. Katra ir uzaudzinājusi vienu bērnu un abām vīrus sauc Džims. Abas māsas ir dziļi ticīgas. Māsa Elizabete piebilst: “Kad mēs lūdzam, mēs sagaidām, ka lūgšanas tika atbildētas ātrāk nekā pēc 78 gadiem, taču dažreiz nākas arī pagaidīt.”