Novembra pirmā svētdiena daudzviet pasaulē ir Bāreņu svētdiena, kad vairāk nekā ikdienā ikviens aicināts pārdomāt savas iespējas palīdzēt bez vecāku mīlestības palikušajiem bērniem. Šogad Bāreņu svētdienas iniciatīvai pirmoreiz pievienojušās visu Latvijas konfesiju draudzes.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa ģimenei iniciatīva ir īpaši personīga, jo arī viņu ģimenē pirms septiņiem mēnešiem ienākusi bārenīte Viktorija. "Es domāju, vai kādā brīdī nebūs tā, ka bērni nevar kaut ko sadalīt, un tad sāk sacīt – tu neesi īstā māsa, bet jāsaka, ka nekas tāds nav dzirdēts," stāsta Pēteris Sproģis. "Mēs arī pirms tam par to runājām un skaidrojām, un sagatavojām meitas tā, ka arī tā ir norma, arī tā var ienākt māsa ģimenē," piebilst Marta Sproģe. Kuru katru brīdi Sproģu ģimenē jāienāk vēl vienai atvasei. Par to, ka pašiem pieteicies mazulis, Sproģi uzzinājuši tajā pat dienā, kad apstiprināta aizbildniecība pār Viktoriju. Taču tas nekā nemainīja plānus adoptēt meitenīti. "Ir ļoti svarīgi, ka mēs redzējām pozitīvus piemērus," skaidro Pēteris. "Tā ir arī viena no Bāreņu svētdienas idejām, ka mēs varētu censties vairāk rādīt un stāstīt šos pozitīvos stāstus, kas var iedvesmot citus cilvēkus." Ne katra ģimene spēj adoptēt bāreni. Taču Pēteris pārliecināts – ģimeņu, kuras varētu adoptēt, ir krietni vairāk nekā to, kuras šo soli tiešām spērušas. Vērtējot savas iespējas, finansiālais aspekts nav centrālais. Svarīgāk – kāds ir iekšējais cilvēciskais resurss. "Adopcija viennozīmīgi ir, ka tu sevi nevari paturēt centrā," uzskata Pēteris, "te ir viens cilvēkbērns, kuram ir jādod iespēja dzīvē, un savā ziņā tas nozīmē saņemties un nolikt malā savu egoismu, koncentrēšanos uz sevi."