Kristīgajā pasaulē ir sācies Advents – četras nedēļas ilgs Kristus dzimšanas svētku gaidīšanas laiks, kas tiek saistīts ar mieru, klusumu un pārdomām. Vārds "Advents" nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē "atnākšana".

Dažkārt gan rakstos, gan sarunvalodā joprojām Adventa laiks tiek apzīmēts gan ar vīriešu dzimtes ("advents"), gan sievietes dzimtes ("advente") vārdu. Nekonsekvenci veicināja padomju laiks, kad Latvijā reliģisko terminu lietošana nebija aktualitāte numur viens. Tajā laikā vārds "advents" vārdnīcās bija izzudis un kļūdaini aizstāts ar vārdu "advente". Tomēr jāuzsver, ka četras nedēļas ilgo Ziemassvētku gaidīšanas laiku pareizāk ir dēvēt pat Adventu. To pat savulaik ir noteicis valodnieks Jānis Endzelīns, sniedzot savu skaidrojumu. Viņaprāt, četras svētdienas aptverošais periods kopumā tiek dēvēts par Adventu vīriešu dzimtē, līdzīgi kā šajā dzimtē tiek dēvēti arī citi garāki laika posmi – gavēnis, mēnesis, ceturksnis, gads. Savukārt īsāki laika posmi – dekāde, nedēļa, diena, stunda, minūte, sekunde – lietoti sieviešu dzimtē, tāpēc arī katru atsevišķu svētdienu šajā pārdomu laikā var saukt par Adventi. Arī evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu. Adventa tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, nosakot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam pirms Lieldienām. Adventa laikā no egļu zariem pītajā Adventa vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Šis ir arī kristiešu liturģiskā gada sākums, un katrai Adventa svētdienai liturģijā ir sava nozīme – sava pamattēma, par ko domāt. Tāpat dziļi simboliska nozīme ir arī Adventa rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem vij vainagu, simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Savukārt vainaga apaļā forma kopš sendienām nozīmē mūžību un vienotību, kā arī simbolizē uzticību Dievam un viņa solījumiem.