„Pastāv risks, ka Ukrainas bizantiešu jeb grieķu-katoļu kopiena Krimā atkal var nonākt pagrīdē,” brīdina Kijevas-Haličas arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks. Šai kopienai nav juridiska statusa Krievijas likumdošanā, un tātad tā nevar tikt reģistrēta.

1. janvārī Krimā stājās spēkā likums par reliģiskajiem kultiem. Krievijā šis likums, kas attiecas uz ārzemju reliģisko organizāciju reģistrāciju, atkārtoti ieviests 90. gados. Krievijas okupētajās teritorijās situācija joprojām ir sarežģīta un neskaidra. Faktiski notiek atgriešanās pie tās situācijas, kas valdīja padomju gados „Paradoksāli, ka šai laikā, kad esam nosvinējuši 25. gadskārtu kopš mūsu kopienas legalizācijas pēcpadomju ērā, drīz vien tiks liegtas tiesības legāli turpināt mūsu darbību,” pastāstīja arhibīskaps Ševčuks. Viņš norādīja, ka jau tagad Krimā un citās okupētajās teritorijās nav reliģiskās brīvības. Krimā šobrīd ir piecas grieķu-katoļu draudzes.