Lai glābtu valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli - Kuldīgas katoļu baznīcu - no bojājumiem, ko celtnei nodara mitrums, tiek stiprināti dievnama pamati. Vienlaikus arheologu uzraudzībā atsedz ap baznīcu esošos apbedījumus.

Viena no Kuldīgas senākajām ēkām - katoļu baznīca - ir valsts arhitektūras piemineklis, bet mitrums, no kura pamati vairs nespēja nosargāt, jau bojāja ēkas sienas. Lai to novērstu, pamati tiek stiprināti, ierīkota hidroizolācija un drenāža. Šogad darbus plānots beigt, bet nākamajā gadā cer labiekārtot un apzaļumot dievnama teritoriju. Šī projekta laikā baznīca būs tikusi ne tikai pie stiprākiem pamatiem, bet Kuldīga arī pie jaunām vēstures liecībām. Līdz pat 1779.gadam ap baznīcu bija kapsēta, tāpēc galvenie atradumi te ir cilvēku kauli. Lielākā daļa kaulu tiks pārbedīti, daļa nonāks Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģijas laboratorijā, lai noteiktu, ko cilvēki tolaik ir ēduši, kāda ir bijusi viņu dzīves kvalitāte, ar ko slimojuši.