Kristīgo konfesiju pārstāvniecība sabiedrisko mediju pārvaldībā nepieciešama viedokļu daudzveidībai un šāda prakse sastopama arī citās valstīs – tā tiek komentēta iecere no jauna veidojamajā Sabiedrisko mediju padomē iekļaut kristīgo konfesiju pārstāvi.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis norāda, ka diskusijas par kristīgo konfesiju pārstāvniecību sabiedrisko mediju pārvaldībā ir sabiedrības dienaskārtībā jau ilgāku laiku, un tam ir gan leģitīms pamats. Tādi modeļi rodami starptautiskā praksē. Piemēram, Vācijā parasti sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldībā ir pārstāvētas dažādas protestantu baznīcas un katoļu baznīca, kā arī jūdaisma reliģijai piederīgie. Iespējamajā Sabiedrisko mediju padomes sastāvā varētu būt 13 locekļi: seši Saeimas pārstāvji – pa vienam no katras Saeimā pārstāvētās partijas, viens Valsts prezidenta pārstāvis, viens kristīgo konfesiju pārstāvis, kā arī pieci pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām. Sabiedrisko mediju padomi plānots izveidot, lai nodalītu sabiedrisko mediju uzraudzības un regulatora funkcijas, kas pašlaik uzticētas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).