lelb.lv

Neviens īsts karalis nesaka: “Es esmu karalis, jums mani jāklausa!”. Īsta karaļa godu izdaudzina viņa tauta. Kristus savas zemes dzīves laikā bija kūtrs apliecināt: “Es esmu Dieva Dēls”. Viņa darbi par to liecināja. Bet uz ko savu piederību balstām mēs?

Vai ārējas zīmes kā krustiņš kaklā, piestiprināta zivtiņa pie automašīnas aizmugures vai pat mācītāja drēbes būs liecība tam, ka esam patiesi ticīgi? Pirmos ticīgos par kristiešiem nodēvēja apkārt dzīvojošie cilvēki, jo viņu dzīve izstaroja Kristus gaismu. Kādu vārdu pasaule mums dotu šodien? Kas ir tas, ko mēs ar savu dzīvi apliecinām? Vai mēs no jauna tiktu nosaukti Pestītāja vārdā? Kristus saka: “No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35) Vai Kristus mīlestību jūtam mūsu starpā? Pēdējā laika nesaskaņas baznīcā ir līdzīgas ģimenes strīdam. Mīlestības pilna attieksme nekad sevi neliek augstāk par otru un kopēju vienotību. Savā publiskajā aicinājumā laji mudina mācītājus risināt attiecības tikai savā starpā, neiesaistot lajus un, vēl jo vairāk, sabiedrību ārpus Baznīcas.