Pēc karantīnas Argentīnā tika atļauts atvērt bārus, bet dievnamiem šāda atļauja netika dota. Tāpēc kādas evaņģēliskās draudzes mācītājs atsāka kalpošanu ar izdomu - viņš pārģērbās oficianta tērpā un sludināja draudzei pie galdiņiem, iznēsājot Bībeles.
 
Ārēji dievkalpojums līdzinājās restorāna iekārtojumam, un arī reālu ēdienu netrūka, bet tai pašā laikā draudze bija kopā un saņēma ne tikai dienišķo maizi, bet arī maizi no debesīm. Argentīnā reliģiska rakstura sapulcēs nedrīkst piedalīties vairāk par 10 cilvēkiem, bet tai pašā laikā bāri ir atvērti. Draudzes mācītājs Daniels Kataneo nesamierinājās ar šo stāvokli un atvēra “dievkalpojuma bāru”. Viņš pārveidoja sanāksmju telpu līdzīgi, kā tas ir bāros un restorānos. Viņa palīgi iznēsāja ēdienu un arī Bībeles.