Pēc Latgales bīskapu sūdzības Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā no igauņu keramiķa personālizstādes “Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē” cikla “Tavs alternatīvais Jēzus” izņemti vairāki darbi, kuros autors uz krucifiksa atveidojis vīriešu dzimumorgānus.
Oktobra beigās Marka Rotko centrā atklāja igauņu keramiķa Sandera Raudsepa izstādi, kurā bija ietverts arī darbu cikls “Mans alternatīvais Jēzus”. Daugavpils dome saņēma virkni reliģisko konfesiju, dažādu kultūras biedrību un iedzīvotāju vēstules ar šīs izstādes nosodījumu un aicinājumu ekspozīciju noņemt. Rezultātā Rotko centrs no ekspozīcijas izņēma trīs Raudsepa darbus – krusta zīmes/krucifiksus, uz kuriem dažādās formās atveidoti vīriešu dzimumorgāni. Pāris dienu pirms valsts svētkiem Rēzeknes-Aglonas katoļu diecēzes bīskaps Jānis Bulis, Daugavpils diecēzes luterāņu bīskaps Einārs Alpe, Daugavpils un Rēzeknes diecēzes pareizticīgo bīskaps Aleksandrs un vecticībnieku Centrālās Padomes priekšsēdētājs Andrejs Sokolovs Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam adresēja kopīgi parakstītu vēstuli, kurā bija teikts: “Mēs uzskatām par nepieņemamu šo darbu izstādīšanu publiskā vidē un uzskatām to par iejaukšanos sakrālajā dzīvē. Uzskatām, ka darbi veicina naidu pret kristietību un rada disonansi starp tradicionālajām kristīgajām vērtībām, kas ir visas sabiedrības pamatā.”
Pastiprinātu uzmanību izstādei pievērsa Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā 18.novembra svētku sprediķī: “Pirms divām nedēļām kādā vēsturiskā Eiropas rātsnamā notika G7 valstu ārlietu ministru tikšanās. No sapulču zāles tika aizvākts krucifikss, kurš tur bija atradies piecus gadu simtus, kura pavēnī tika parakstīts miera līgums, kas izbeidza Trīsdesmitgadu karu. Kādam likās, ka senais mākslas darbs neiederas mūsdienīgā līderu sanāksmē. Ap to pašu laiku Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā tika atklāta igauņu keramiķa Sandera Raudsepa izstāde, kurā ir izlikts krucifikss, kur pie krusta Kristus tēls ir aizstāts ar reālistiski atveidotu vīrieša dzimumorgānu.” Arhibīskaps Vanags retoriski jautāja: “Kādam acīmredzot likās, ka šāds mākslas darbs nevainojami iederas mūsdienu kultūrtelpā. Divi atsevišķi notikumi? Vai divas laikmeta zīmes?”
