Ērģeles ierasts būvēt konkrētai telpai, ņemot vērā tās lielumu un akustiku, kas vērojams arī Latvijas baznīcās. Mazos dievnamos bieži vien skan nelielas ērģeles vien ar dažiem reģistriem. Taču ir arī izņēmumi – piemēram, Kalnciema-Klīves luterāņu dievnams.

Pirmās ērģeles Kalnciema-Klīves dievnamam cēlis Rīgas meistars Augusts Martins, vēlāk tās pārdarījis Jēkabpils ērģeļbūvētājs Mārtiņš Krēsliņš. Taču Pirmā pasaules kara jukās instruments pazuda, un tas baznīcā atkal ieskanējās tikai 1934.gadā. Pie tā sēdās Jēkabs Mediņš no slavenās mūziķu Mediņu trijotnes, Jāzepa un Jāņa vidējais brālis. Kalnciema baznīcā klausītājus un lietpratējus pārsteidz tas, ka ērģeles skan īpaši vareni tik mazai telpai. Instrumenta reģistri kārtoti divos manuāļus, ir daudz palīgierīču, kas spēli padara daudzveidīgu. Diezgan droši zināms, ka instrumenta autors ir latviešu meistars Andrejs Sūnāklis Jēkabpilī, lai gan viņš Pirmajā pasaules karā zaudējis roku un vienas acs gaismu. Gandrīz visas Sūnākļa ērģeles laikmetu gaitā zudušas, bojātas, pārbūvētas vai pārvietotas – tikai ne Kalnciema baznīcas instruments. 2020.gadā instrumentu pabeidzis restaurēt ērģeļmeistars Mikus Dzenītis, un tagad ērģeles aicina dievnamā katru mūzikas cienītāju.