2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons un 883 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, tas ir saistīts ar imigrāciju, nevis dzimstības pieaugumu – tas turpina samazināties.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni. Tas ir par 1466 bērniem jeb 8,4% mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure norāda, ka demogrāfiskās tendences ir tādas, kā ir, tās nerunā neko uzmundrinošu, bet šīs tendences ir visā Eiropā. Lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars ir Pierīgā. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir Latgalē. Vēl statistikas dati atklāj, ka Latvijā 54% iedzīvotāju ir sievietes, mums ir lielākais sieviešu īpatsvars Eiropas Savienībā, citās valstīs tā nav. Vidējais vecums Latvijas iedzīvotājiem ir 42,9 gadi. Jaunākais, ģimeniskākais jeb bērnu novads ir Mārupes novads, kur 26,6% iedzīvotāju ir bērni vecumā līdz 14 gadiem. 2022. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 17 novados  – visos Pierīgas novados (izņemot Limbažu novadu), kā arī Cēsu, Jelgavas, Ludzas, Varakļānu, Dienvidkurzemes, Valkas un Smiltenes novados. Savukārt pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres (gandrīz 58 tūkstoši) un Valmieras (50,7 tūkstoši) novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju un Varakļānu novads ar 3 tūkstošiem iedzīvotāju.