Zviedrijā veiktais pētījums atklājis, ka zviedru kriminālliteratūrā tiek veidots negatīvs kristiešu un garīdznieku tēls. Anete Hālanda, kas ir zviedru mācītāja un detektīvu rakstniece, sava maģistra darba ietvaros izpētījusi vairāk nekā 100 visvairāk pārdotos kriminālromānus.

Zviedru rakstnieki kriminālromānos nereti izmanto kādu baznīcas tēlu – ierindas kristieti vai mācītāju un tam seko ne visai glaimojošs raksturojums. Tajos ticīgie lielākoties tiek raksturoti kā manipulatori, naudas tīkotāji, varmākas, sieviešu nīdēji un fanātiķi. Tie ir izdomāti stāsti un tam nav saistības ar realitāti, tomēr tas atspoguļo kādu sabiedrības domu. Kāpēc pret kristietību – un īpaši pret mācītājiem – kriminālliteratūrā tik slikti izturas, jautā Hālanda. Te ir interesanti padomāt par kultūru no kuras šīs grāmatas nāk, turpina rakstniece. Sekularizētā sabiedrība Zviedrijā ir skeptiski noskaņota pret ticību un ir kritiska pret reliģiju. Un šādi darbi savā veidā apliecina šo skepsi un identificējas ar lasītāju. Hālanda piebilst, ka pozitīvu kristiešu un garīdznieku piemēru viņa atradusi deviņās no 108 grāmatām.