8. jūnijā Lietuvas Seims noraidījis ierosinājumu atļaut mākslīgās apaugļošanas procedūru neprecētiem pāriem un sievietēm bez partnera. Tas izraisījis rezonansi arī Latvijā, jo šeit tāda iespēja ir. Savus iebildumus pret mākslīgās apaugļošanas iespējām pauž kustības "Bērni vispirms" pārstāve Latvijā Alīna Ozoliņa.
Viņa uzstāj, ka ir jāpārskata Latvijas likumdošana mākslīgās apaugļošanas jomā bērnu tiesību un pamatvajadzību gaismā, un jāveic attiecīgie grozījumi. Alīna Ozoliņa norāda, ka izmantojot donora/-es dzimumšūnas, bērniem apzināti tiek liegtas attiecības ar viņu māti vai tēvu. “Kad bērni zaudē vecāku nāves dēļ, tā ir traģēdija. Mērķtiecīgi liegt bērniem viņu māti vai tēvu, izmantojot reproduktīvās tehnoloģijas, ir netaisnība. Neatkarīgi no tā, vai nodoma vecāki ir vientuļi, precējušies, homoseksuāli vai heteroseksuāli, reprodukcija ar trešās puses iesaisti pārkāpj bērnu tiesības,” tā kustības pārstāve komentē nupat noraidīto ierosinājumu atļaut šādas procedūras Lietuvā.
Lietuvas parlamenta deputāti 8. jūnijā noraidīja valdības koalīcijā esošās Brīvības partijas deputātes Moganas Danieles ierosinājumu atļaut mākslīgās apaugļošanas procedūras neprecētiem pāriem un sievietēm bez partnera. 40 Seima deputāti atbalstīja ieceri, 42 bija pret un 21 atturējās. Ar atsevišķu balsojumu tika nolemts likumprojektu atdot tā virzītājiem tālākai izstrādei. Viena no kritikām, ko pauda deputāti, bija, ka šī iecere paverot iespējas bērnu radīt homoseksuāliem pāriem.
Deputāte gan bilda, ka cilvēki, kuriem pašlaik nav iespējas saņemt mākslīgo apaugļošanu Lietuvā, dodas uz Rīgu, kur tādas procedūras ir pieejamas arī neprecētiem pāriem. Pašlaik likums par mākslīgo apaugļošanu Lietuvā noteic, ka šajā valstī to var veikt tikai izmantojot sievietes, kura tiks apaugļota, un viņas laulātā vai partnera, ar kuru viņa dzīvo kopā, dzimumšūnas. Likums pieļauj tikai dažus izņēmuma gadījumus, turklāt pārim ir jābūt reģistrētās partnerattiecībās, kas Lietuvā pagaidām nav legalizētas.
