8. jūlijā mūžībā aizsaukts Viljams Šulcs. Viņš kopā ar sievu Danu vadīja misiju „Pakāpieni”, palīdzot krīzes situācijā nonākušām jaunajām māmiņām un trūcīgām ģimenēm. Par ilggadējo pašaizliedzīgo darbu Šulci pirms gada saņēma Atzinības krustu.

Astoņdesmito gadu beigās Viljams Šulcs bija viens no veidotājiem un izdevējiem Latvijā pirmajam kristīgai tematikai veltītajam neatkarīgajam žurnālam „Pakāpieni”. Kad Viljams veidoja žurnālu, viņa sieva Dana strādāja par vecmāti. Viņiem abiem šķita nozīmīgi izcelt dzīvības svarīgumu un runāt par to, ka aborti nav labi. Ar savu darbu misijā „Pakāpieni” viņi arvien apliecināja, ka bērniem ir jāpiedzimst un jādzīvo. Pēdējos gadus Viljams Šulcs bija arī viens no autoriem ikdienas pārdomām „365 iespējas”. Vienas no viņa pēdējām rakstītajām pārdomām bija ar nosaukumu „Pēdējā pietura”:

Mazs zēns bija nedziedināmi slims. Viņš zināja, ka būs jāmirst.
„Māmiņ, kā tas ir – nomirt? Vai ļoti sāp?”
„Atceries, dēliņ, kā tu reizēm aizmigi lielajā istabā, bet no rīta pamodies savā gultiņā? Atnāca tētis un savās stiprajās rokās tevi pārnesa uz tavu istabu. Tāpat Debesu Tēvs paņems tevi savās rokās un pārnesīs mājās.”
Puisītis smaidīja.
Mēs parasti par nāvi izvairāmies runāt un negribam par to domāt. Taču reizēm mums par to jādomā. Mēs redzam nāvi plosāmies Ukrainā. Mūžībā aiziet kāds mums dārgs cilvēks. Mūs piemeklē smaga slimība. Un mirstības procents saglabājas visai augsts – 100%. Ceļa galā mūs visus gaida Pēdējā Pietura. Var būt viegla nāve, var būt ilgas mokas līdz tai – tas nav izšķirošais. Pats svarīgākais ir – būt pārliecinātiem, kur mēs būsim pēc tās. Nākamos 100 gadus. Un pēc tam miljons gadu. Mūžību.
Diemžēl arī daudzi kristieši dzīvo bez īstas pārliecības par to, kur tieši viņi nonāks. „Jācer uz labāko.” Tas visdrīzāk norāda uz to, ka mēs neesam uz šaurā ceļa, bet gan uz reliģijas, paštaisnības, savu „labo darbu” ceļa. Cenšamies negrēkot. Bet īstas pārliecības nav. Jēzus vēlas, lai mēs būtu pilnīgi droši.
Kā pie šādas pārliecības nonākt? Sākt ar sava stāvokļa reālu izvērtēšanu. Salīdzināt savu dzīvi ar Dieva baušļu prasībām. Mēs visi esam melojuši, paņēmuši ko svešu, ienīduši un iekārojuši to, kas ir citiem. Tāpēc labākais ir – no sirds nožēlot savu ļaunumu, grēcīgumu Dieva priekšā. Noticēt, ka Jēzus nomira tieši manis dēļ un uzcēlās no nāves manis dēļ! Jo patiesāka mūsu atgriešanās no grēkiem, jo lielāka pārliecība par drošību Jēzus dzīvībā.
Savā vēstulē Jēzus mīļotais māceklis Jānis saka: „To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam. (1. Jāņa 5:13) To droši zinot, mums pazūd bailes no nāves, un mēs varam par to domāt neparastā veidā: „Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.” (Psalmi 116:15)

Viljams Šulcs 19.03.1956.-08.07.2023.

Viljama Šulca liecības un uzrunas var noklausīties vairākos YouTube kanālos:
YouTube kanālā „Pestīšanas Templis” – Viljama Šulca uzruna „Dievs ir mūsu stiprā pils"

YouTube kanālā „Mājvieta” – Viljama Šulca liecība „Skatīties nāvei acīs” par to, kā ārstu diagnoze „audzējs pēdējā stadijā” ietekmējusi viņa skatījumu uz dzīvi un nāvi.

YouTube kanālā „Ogres DOMS” – intervija ar Viljamu Šulcu