Turcija jau sen ir pazīstama ar saviem pazemes pilsētu labirintiem, un tagad arheologi uzskata, ka viņiem, iespējams, ir izdevies atklāt lielāko no tām. Saraini pilsēta, kas, domājams, dibināta 8. gadsimtā p. m. ē., savulaik kalpoja par patvērumu vietējiem kristiešiem, kurus vajāja Romas impērija un pēc tam vietējie musulmaņu valdnieki.

Senajai pilsētai, kuras platība ir 215 000 kvadrātmetru, ir ļoti sarežģīta struktūra. Līdz šim pētnieki ir izrakuši 30 kameras, kas, iespējams, tika izmantotas kā dzīvojamās telpas un bija aprīkotas ar daudzām ērtībām, kuras ir salīdzināmas ar mūsdienās pieejamajām. To vidū ir plītis, skursteņi, noliktavas, lampu statīvi, pagrabi, ventilācijas sistēmas un akas. Tika pamanīts, ka plašā, ērtā, savstarpēji saistītā un kvalitatīvā arhitektoniskā plānojuma dēļ tā atgādina pili, kas lika secināt, ka tieši šī iemesla dēļ tā tiek saukta par Saraini, kas turku valodā nozīmē pils. Starp šā gada atklājumiem ir ļoti plašs koridors, ko var salīdzināt ar galveno ielu. Šī koridora malās ir daudzas kameras. Šīs kameras savieno tuneļus un gaiteņus. Iespējams, ka plašais pazemes komunikāciju telpu tīkls sniedzas vēl tālāk par līdz šim atklāto. Lai gan arheologiem šī vieta ir jauna, par vēsturiskā pieminekļa gigantiskajiem izmēriem reģionā jau sen klīst baumas.