Krievijas iebrukums Ukrainā ir ievērojami pasliktinājis baznīcu un citu reliģisko kopienu stāvokli, un okupētajās Ukrainas teritorijās gandrīz visas reliģiskās kopienas ir saskārušās ar represijām. Par to liecina Eirāzijas misijas veiktais pētījums.
Pētījumā norādīts, ka baznīcas okupētajās teritorijās nonākušas aci pret aci ar Krievijas armiju. Sākotnēji, kā ziņo pētnieki, okupanti tām nepievērsa uzmanību, neuzskatot tās par neatkarīgiem un ietekmīgiem pilsoniskās sabiedrības subjektiem, taču drīz vien sāka nepamatoti apvainot priesterus un mācītājus.
Starp apsūdzībām bija sadarbība ar Ukrainas Drošības dienestu, ieroču glabāšana, sprāgstvielu pārvadāšana un aicinājumi uz bruņotu sacelšanos pret okupācijas varu. Daži priesteri, kas bija saistīti ar Maskavas patriarhātu, piedzīvoja draudus, uzbrukumus, nelikumīgus arestus un spīdzināšanu par savas ukraiņu identitātes saglabāšanu. Vēl viens reliģiskās brīvības apspiešanas faktors Krievijas okupācijas laikā ir ukraiņu valodas lietošana dievkalpojumos. Krievu varas iestādes biežāk un smagāk vajāja ukraiņu valodā runājošos reliģiskos darbiniekus.
Okupācijas administrācija atzinusi arī reliģisko literatūru ukraiņu valodā, kā arī ārzemēs izdoto reliģisko literatūru par ekstrēmistisku un aizliegusi tās lietošanu, daudzviet to arī iznīcinot. Piemēram, Eirāzijas misijas telpās Irpiņā, Kijivas apgabalā un Tavričeskas kristīgajā institūtā Hersonas apgabalā.
