Kultūras ministrija reģistrējusi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) ģerboni, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ģerboni veido sarkans lauks, skaldīts un izliekti dalīts ar zelta ķetnu krustu, un uz tā vidū zila lilija.

LELB pārstāve Linda Kalniņa skaidro, ka liturģiski sarkanā krāsa apzīmē Svēto Garu, kas kalpo kā vizuāls atgādinājums par ticības pārveidojošo spēku, zelts simbolizē saikni ar dievišķo, bet lilijas zieds un zilā krāsa saistīta ar Jaunavu Mariju. Kalniņa norāda, ka ģerbonis tapis jau pirms laba laika, proti, 1997. gadā, un tā autors ir zviedru mākslinieks Bents Olofs Kalde. Zīmējums savulaik skicēts ar roku, vēlāk pārzīmēts datorā un lietots LELB lietvedībā bez īpaši izstrādātiem grafiskā dizaina parametriem.

Tagad noslēgusies ģerboņa oficiālā reģistrācija, kas iesākās pirms četriem gadiem, kad no Valsts heraldikas komisijas tika saņemts lūgums reģistrēt arī LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga ģerboni un iekļaut to grāmatā "Dzimtu ģerboņi Latvijā". Abi ģerboņi veidoti vienās un tajās pašās heraldiskajās krāsās. Arhibīskapa Vanaga ģerboni Kultūras ministrija apstiprināja 2020. gadā.