Šodien, 14. februārī ar Pelnu dienu sākas Lielā gavēņa laiks un tas turpināsies līdz Lieldienu svētkiem, kuros pieminam Kristus krusta upuri, Viņa augšāmcelšanos un uzvaru pār nāvi.

Lieldienu Gavēņa laiks, neieskaitot svētdienas, jo katra svētdiena ir Kristus Augšāmcelšanās piemiņas diena, ilgst 40 dienas līdz Lieldienu Rītam. Pelnu dienā tiek pieminēts cilvēka bezcerīgais stāvoklis Dieva priekšā, kura iemesls ir grēkā krišana. Cilvēks, kas zaudējis būtisku daļu no Dieva līdzības – taisnību un nemirstību, iet pretī kapam, pretī pīšļiem un pelniem. Vienīgā glābšana no nāves varas ir Kristus nopelnā, Viņa upurī un Viņa Augšāmcelšanās notikumā. Lai saprastu Lieldienu neizmērojami lielo nozīmi cilvēkam, ik gadu no jauna jāatceras, ka caur cilvēka grēku ir nākusi nāve un iznīcība, pīšļi un pelni, sadegšana Dieva dusmībā, bet caur mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu un augšāmcelšanos – nemirstība, mūžīga dzīvība Dieva valstībā. Tuvojoties Lieldienām, pēdējās divas nedēļās skats pievēršas tieši Kristus pēdējam ceļam uz Jeruzālemi un Golgātu. Šis laiks ir Gavēņa laika pēdējais posms un to dēvē par Ciešanu laiku.

Pelnu dienas novakarē daudzās draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Katru gadu Pelnu diena ir citā datumā, jo arī Kristus Augšāmcelšanās svētku datums katru gadu mainās. Šogad Pelnu diena ir 14. februārī.