Arheologs Džoels Krāmers (Joel Kramer) uzsācis aizraujošu meklējumu, lai atšifrētu 1. Mozus grāmatas fragmentus un atrastu pavedienus, kas viņu aizvestu uz Ēdenes dārzu, īpaši meklējot Pišonas upi, kas minēta 1. Mozus 2:10-11.

Izpētot Bībeles radīšanas stāsta fragmentus, ir izcelti galvenie elementi, kas sniedz norādes Ēdenes dārza atrašanās vietas noteikšanai. Starp tiem ir četras upes, kas šķērsoja Ēdeni: Pišona, Gihona, Tigra un Eifrata. Tomēr Gihonas un Pišonas upju precīza atrašanās vieta joprojām ir diskusiju un spekulāciju objekts.

Krāmera uzmanības centrā ir Pišonas upe. Veicot rūpīgu analīzi un padziļinātu izpēti, arheologs identificējis Arābijas pussalas dienvidu daļu kā daudzsološu vietu, kur vienmēr ir bijis daudz vērtīgu resursu. "Tā ir vienkārši sakritība starp Havilas zemes aprakstu Bībelē un Arābijas zemi," sacījis Krāmers. Arābijas pussalas apraksts ne tikai saskan ar aprakstītās teritorijas elementiem, bet tam ir arī ģeogrāfiska nozīme. Arheologs konstatējis, ka Karunas upe Irānā savieno abas šīs upes, padarot to par potenciālo kandidātu Rakstos aprakstītajai Gihonai. Meklējot Pišonas upi, Krāmers atklāj, ka Hidžāza kalnos Saūda Arābijā varētu būt atslēga uz šo upi un Ēdenes dārza atrašanās vietu. Jordānijā esošā Wadi Rum ieleja, kurā ir citzemju ieži, kas, visticamāk, nākuši no tālās Hidžāzu kalnu teritorijas, norāda, ka senāk tur, iespējams, ir bijusi upe, kas savienoja to, kas tagad ir tuksnešains reģions.