Izraēlas arheologi, veicot izrakumus Dāvida pilsētas nacionālajā parkā Jeruzalemē, ir atklājuši 2700 gadu vecu zīmogu no Pirmā tempļa perioda. Zīmogs norāda uz daudz izplatītākām lasīšanas un rakstīšanas zināšanām Izraēlā, nekā ticis uzskatīts iepriekš.

Zīmogā redzama spārnota figūra ar vertikāli izstieptu roku un atvērtu plaukstu. Šis attēlojums, ko spēcīgi ietekmējis neoasīriešu stils, izceļ Asīrijas impērijas kultūras ietekmi uz reģionu. Attēla abās pusēs ir uzraksti senebreju rakstībā: „LeYeho’ezer ben Hosh’ayahu”. Tulkojumā tas nozīmē: „Piederēja Joēzeram, Hošajahu dēlam”. Joēzers minēts Bībelē (1. Laiku 1:26) kā viens no ķēniņa Dāvida cīnītājiem: „Elkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms – korahieši.” Izrakumu vadītāji Juvals Baruhs un Navots Roms no Izraēlas Senlietu pārvaldes uzskata melnā akmens zīmogu par vienu no skaistākajiem, kas jebkad atrasti Jeruzalemē. Baruhs skaidro: „Spārnota cilvēka figūra raksturīgā neoasīriešu stilā ir unikāla.” Zīmogs sniedz arī informāciju par tā laika sabiedrību. Pēc Baruha domām, atradums ir pretrunā ar pieņēmumu, ka lasīt un rakstīt prata tikai sabiedrības elite. Zīmogs ļauj secināt, ka lasīšanas un rakstīšanas pamatzināšanas, vismaz attiecībā uz uzņēmējdarbību, ir bijušas izplatītas daudz vairāk.