Kirgizstānas prezidents Sadirs Džaparovs nesen parakstījis jauno Reliģijas likumu, kas turpina ierobežot reliģijas vai pārliecības brīvību valstī, un likuma grozījumu, kas palielina soda naudas tiem, kuri pārkāpj Reliģijas likuma noteikumus.

Jaunajā Reliģiju likumā noteikts, ka visām reliģiskajām kopienām ir jāsaņem valsts reģistrācija, pirms tās drīkst pastāvēt. Reģistrāciju varēs saņemt tikai tās reliģiskās kopienas, kurās ir vismaz 500 pilngadīgu locekļu (iepriekš 200 locekļu) un kuras dzīvo vienā valsts reģionā. Pieteikumā jāiekļauj informācija par doktrīnas un prakses pamatiem, tās rašanās vēsturi, darbības formām un metodēm, attieksmi pret ģimeni un laulību, izglītību, sekotāju veselību. Ja kāda kopiena iegūs apstiprinājumu, un tiks piereģistrēta, tad tai reģistrācijas process būs jāatkārto atkal pēc 10 gadiem.

Visām kulta vietām, ko izmanto reģistrētās reliģiskās kopienas, ir nepieciešama arī valsts reģistrācija Reliģisko lietu valsts komisijā (SCRA). Ir aizliegts būvēt dievnamus uz privātpersonām piederošas zemes, kā arī izmantot privātmājas reliģisku sanāksmju rīkošanai ar citiem. Jaunajā likumā arī noteikts, ka ikviens, kurš “ar dažādām metodēm (tostarp plašsaziņas līdzekļos un internetā) izplata reliģiju”, tiek uzskatīts par sludinātāju un tam ir jāreģistrējas Reliģisko lietu valsts komisijā (SCRA). Turklāt “par sludinātājiem var būt tikai tie, kam ir speciālā augstākā vai vispārējā reliģiskā izglītība”, un viņiem katru gadu no jauna jāreģistrējas. Reģistrētām reliģiskajām organizācijām un izglītības iestādēm ir atļauts rīkot pasākumus tikai savās telpās, svētceļojumu vietās un kapsētās.

Jaunajā grozītajā likumā noteikts, ka personas, kuras “piekopj reliģijas vai pārliecības brīvību bez atļaujas”, tiks sodītas ar naudas sodu. Indivīdiem naudas sods piemērojams 20 tūkstoši somu (220 eiro) apmērā, kas atbilst trīs nedēļu vidējai algai, un organizācijām 65 tūkstoši somu (715 eiro) apmērā. Jaunajos likumos uzskaitītas arī daudzas citas prasības.

Kirgizstānas protestantu draudzes vadītājs Norvēģu cilvēktiesību aizstāvības grupai “Forum 18” atklāj, ka vairākās apkaimēs ir grūtības savākt pat 200 parakstus, kas bija līdzšinējā prasība. Pēc viņa domām, ja valdība turpinās iepriekšējo politiku ar jaunajām prasībām, daudzas draudzes tiks aizvērtas.

Parlaments apstiprināja abus likumus 26. decembrī ar 76 balsīm “par”, 0 balsīm “pret” un 12 – “atturoties”. Jaunais Reliģijas likums stājies spēkā 2025. gada 1. februārī, savukārt likuma grozījums – 3. februārī.