Pētnieku un arheologu komanda ir atklājusi vairākus gadsimtiem senus uzrakstus Jeruzalemē esošajā telpā, kurā domājams notika Bībelē aprakstītais Pēdējais jeb Svētais Vakarēdiens. Austrijas Zinātņu akadēmijas (ÖAW) un Izraēlas Senlietu pārvaldes (IAA) pētnieki ir atraduši teju 40 elementus, kurus varētu klasificēt kā senos grafiti.

Ciānas kalna Svētā Vakarēdiena telpā uz istabas sienām atklāti 30 uzraksti un deviņi zīmējumi. Arheologs Amits Reems (Amit Re'em) skaidro, ka pētījumi veikti, “izmantojot zemē iekļūstošo radaru, lāzermērījumus, lāzerskenēšanu un modernu fotografēšanas tehniku, kas atklāja katru Svētā Vakarēdiena telpas stūri”. Arheologiem izdevies izveidot precīzu šīs vietas trīsdimensiju modeli un pat iekļūt seno akmeņu iekšpusē. Reems izcēla, ka tika atklāti tādi simboli kā “Jūdas lauva” un “Agnus Dei”. Abi šie simboli norāda uz Jēzu.

Austrijas Zinātņu akadēmijas līdzautors Iļja Berkovičs (Ilya Berkovich) skaidro, ka grafiti sniedz jaunu informāciju par ģeogrāfisko daudzveidību un starptautisko svētceļojumu kustību uz Jeruzalemi viduslaikos. Atradumi liecina, ka kristieši ir apmeklējuši šo vietu no 14. līdz 16. gadsimtam, atstājot vēstījumus dzimtajā valodā. Viens no ievērojamajiem atklājumiem ir uzraksts - Ziemassvētki 1300. Tas ir rakstīts armēņu valodā un tam klāt ir apzīmējumi, kuri, ņemot vērā uzrakstu atrašanās vietu, liek domāt, ka tur viesojušies armēņu dižciltīgie. Tāpat tas atklāj, ka gadsimtiem debatētais jautājums vai Armēnijas karalis Hetums Otrais (Het'um II) ar savu armiju pēc 1299. gada 22. decembrī Sīrijā iegūtās uzvaras sasniedza Jeruzalemi, beidzot ir ieguvis ievērojamu pierādījumu.