Pirms 500 gadiem, 1525. gada 13. jūnijā, baznīcas reformācijas aizsācējs Mārtiņš Luters spēra Romas katoļu baznīcas garīdzniekam skandalozu soli – pārkāpa celibātu jeb aizliegumu stāties laulībā. Viņš apprecēja bijušo cisterciešu mūķeni Katrīnu fon Boru.

Laulību liecinieks bija slavenais vācu mākslinieks Lūkass Krānahs Vecākais ar savu dzīvesbiedri. Līgavai tajā brīdī bija 26, bet līgavainim 41 gads. Par Katrīnu fon Boru zināms, ka viņa cēlusies no Saksijas dižciltīgo dzimtas, aptuveni kopš desmit gadu vecuma sāka apmeklēt klostera skolu, bet mūķenes solījumu deva 16 gadu vecumā, kas bija agrākais iespējamais vecums. Katrīnai un daudzām viņas draudzenēm simpatizēja Lutera uzskats, ka šis solījums vēl pats par sevi maz ko nozīmē. Katrīna kopā ar savu draudzeni Magdalēnu fon Štaupicu aizbēga no klostera un slēpās pie Lutera paziņām.

Salaulāšanās ceremonija notika bijušā augustīniešu klostera telpās Vitenbergas Universitātē, ko Luters izmantoja par savu dzīvesvietu. Kāzas svinēja divas nedēļas vēlāk 27. jūnijā. Pāris gan sākumā dzīvojis teju nabadzībā un ekonomiski nostājās uz kājām, lielā mērā pateicoties tā laika protestantisko Vācijas zemju un valdnieku atbalstam. Faktiski Katrīna Lutere rūpējās, lai pats reformators varētu mierīgi nodarboties ar garīgajām un politiskajām, kā arī universitātes lietām. Viņa tāpat palīdzējusi savam vīram dažādu vēstuļu un tekstu sagatavošanā, kā arī kārtojusi viņa darbu iespiešanas finansiālos jautājumus. Mārtiņš Luters ļoti cienījis savu sievu un viņas izlēmīgo raksturu, saucot dzīvesbiedri par "mans kungs Kate" ("Mein Herr Käthe" – vāc.). Abiem laulībā piedzima seši bērni.